Šogad 5. novembrī režisorei Kirai Muratovai (1934-2018) būtu apritējuši 85 gadi.

Viņas pirmās filmas “Īsās tikšanās” (1967) un “Ilgās atvadas” (1971) padomju cenzūras dēļ nonāca aizliegto filmu plauktā, un Muratova Odesas kinostudijā strādāja gan kā apkopēja, gan uzturēja studijas muzeju, saglabājot cerību atkal režisēt kino.

Viņas cerība piepildījās, un 1986. gadā abas filmas ne tikai tika izceltas no plauktiem, bet režisorei arī tika dota iespēja izvēlēties, ko filmēt. Viena no filmām, ko viņa izvēlējās, bija “Astēniskais sindroms”, ko padomju režīms atkal vēlējās aizliegt, bet tās panākumi 1990. gada Berlīnes kinofestivālā nodrošināja filmas un tās režisores panākumus gan starptautiskā, gan vietējā līmenī.

Kira Muratova ir viena no atpazīstamākajām un neparastākajām sievietēm režisorēm, kuras neparastais skatījums uz pasauli un nepārspējamā interese par cilvēkiem, ir padarījusi viņu par kulta figūru kino vēsturē.

Par Kiras Muratovas kino, kā arī to, kādu viņu atceras Renāta Ļitvinova - viņas skolniece un kolēģe - šonedēļ raidījumā “Piejūras klimats” stāsta Marta Elīna Martinsone.