5. martā kinoteātrī "Splendid Palace" notika režisora Matīsa Kažas dokumentālās filmas "Klejotāji" pirmizrāde, un šobrīd filma jau skatāma Latvijas kinoteātros. Filmā manāmi spēles kino paņēmieni un brīžiem arī vizuālā valoda. Par to, kā tapa filma, kā varētu raksturot mūsdienu divdesmitgadniekus un vai iespējams pilnībā dokumentāls kino, diskutē filmas režisors Matīss Kaža un operators Aleksandrs Grebņevs.

"Klejotāji" ir triju režisora vienaudžu portrets, kas stāsta par divdesmitgadnieku paaudzi, kura izvēlas sevi nepiesaistīt vienai konkrētai vietai. Šis "klejotāju" dzinulis liek viņiem meklēt savu vietu ātri mainīgajā pasaulē. Šie klejojumi ir gan fiziski, gan emocionāli. Filmas galvenie varoņi ir "digitālais nomads" Tomass, dejotāja Taņa, kura pārcēlusies uz dzīvi Misisipi štatā ASV, kā arī grāmatizdevējs Valters Dakša, kurš meklē neordinārus izteiksmes līdzekļus, klejo pa savu un apkārtējo dzīvi.

Filmā, kas pēc žanra uzskatāma par dokumentālo kino, tomēr manāmi arī spēlfilmām tipiski kino paņēmieni un brīžiem arī vizuālā valoda.

Tajā pašā laikā tas ir godīgs jauniešu portrets, kas atkal uzdod nu jau hrestomātisko jautājumu – vai viegli būt jaunam.

Filma ir Latvijas, ASV un Zviedrijas kopražojums un filmēta trīs gadus trijās valstīs – Latvijā, ASV un Japānā. "Klejotāju" režisors un viens no producentiem ir Matīss Kaža, kura iepriekšējā dokumentālā filma "Vienu biļeti, lūdzu", kas tapusi studiju laikā Ņujorkas Universitātes Tiša mākslas skolā, jau guvusi starptautisku atzinību. Ar filmas operatoru Aleksandru Grebņevu Kaža sadarbojies vairākkārt, un abu nākamo kopprojektu – vesternu "Kur vedīs ceļš" – uz ekrāniem redzēsim jau gada nogalē. Filmā "Klejotāji" skan komponista Toma Auniņa oriģinālmūzika.

Sarunas atšifrējumu meklējiet šeit!