Eriks Ādamsons (1907-1946), viens no ievērojamākajiem latviešu  ornamentālisma literatūras pārstāvjiem, mīlēja visu estētisko, skaisto, bet vienlaikus arī neglīto, jo tas ir unikāls,  Ādamsons nevairījās to atrast gan smalkās aprindās, gan zemākā līmeņa krogos, un no šīs pieredzes Ādamsona darbos ienāk arī viņam raksturīgā groteska un ironija.

Stāsta Marians Rižijs.