Teju divu stundu ritējumā ciklā "Pasaules koncertzalēs" tiekamies gan ar vienu no pasaules izcilākajiem obojistiem, Britu Impērijas Karalienes Elizabetes Goda ordeņa virsnieku Niklasu Denjelu un pianistu Džūljesu Dreiku ierakstos no pagājušās vasaras koncerta Vigmora zāles Lockout koncertu sērijā, atskaņojot oriģinālmūziku un pārlikumus no J.S.Baha līdz Džeromam Kernam un Džonam Lenonam, gan klausāmies Igora Stravinska mūziku baletam "Svētpavasaris", kas Zārbrikenes Radio Simfoniskā orķestra sniegumā pirms diviem gadiem izskanēja Zāras Zemes starptautiskā festivāla Galā koncertā somu diriģenta Pietari Inkinena vadībā.

Bet sāksim ar Eiroradio sūtījumu "Koncertu arhīva pērles", kurā šovakar un vēl vismaz divus pirmdienu vakarus jūnijā (17. un 21. jūnijā) mums būs iespēja ar vienreizējām raidīšanas tiesībām dzirdēt Maestro Marisa Jansona koncertierakstus, kas datēti ar 2012. un 2014. gadu, stāvot pie Amsterdamas Karaliskā Concertgebow orķestra diriģenta pults.

Šovakar klausīsimies Riharda Štrausa "Metemorfozes" 23 stīgu instrumentiem, ko vienā no Rihardam Štrausam veltītajām 2012.gada koncertprogrammām atskaņoja Amstardamas Karaliskais Concertgebow orķestris Marisa Jansona vadībā. Skaņdarbs komponēts pēdējos II Pasaules kara mēnešos, un šī gada janvārī nosvinējis 75.-to pirmatskaņojuma gadskārtu.

Patiesībā skaņdarbs tapa, lai tobrīd gandrīz 80 gadus vecais komponists, kura veselība bija krietni pasliktinājusies, nokļūtu ārstēšanās vietā Šveices spa kūrortā, netālu no Cīrihes, kurp doties viņam nacistiskais režīms nedeva atļauju. Tad nu viņa draugi Cīrihē izdomāja savu Riharda Štrausa "izceļošanas plānu" - Bāzeles kamerorķestra vadītājs Pols Zahers komponistam nosūtīja aicinājumu sakomponēt "Svītu stīgām" un ielūgumu uz tās pirmatskaņojumu Cīrihē. Rihards Štrauss atbildēja, ka viņš kādu laiku ir strādājis pie Adagio 11 stīginstrumentiem, kas nu tika pārstrādāts jaunā materiālā, kam dramatisku impulsu deva Vīnes operas iznīcināšana 1945.gada 12.aprīlī.

"Metamorfozes" publikas un kritiķu izpratnē kļuva par Riharda Štrausa personisko elēģiju viņa iemīļotās Minhenes iznīcināšanai… To bieži izmantoja skaņu celiņos dokumentāliem kadriem ar pilsētas drupām. Viena no skaņdarba atslēgām ir Bēthovena Heroiskās simfonijas sēru marša motīvs. Jautājums, vai Štrauss to "Metamorfozēs" citēja, lai paustu vilšanos Vācijas līderos, ko kādreiz bija apbrīnojis, vai arī tās ir žēlabas par Vāciju, kura mainījusies uz visiem laikiem, tā arī palicis neatbildēts…