Jānis Karpovičs: Spēlējot flīģeli ar Vīnes mehāniku, var sasniegt daudz lielāku ātrumu

4. maijā plkst. 19:00 atpūtas komplekss "Zeit" Līgatnē piedāvās pirmo klasiskās mūzikas koncertu, kurā pianists Jānis Karpovičs ieskandinās Vīnes klavierbūvētāja Jozefa Vopaterni ap 1910. gadu būvēto kabineta flīģeli.

Koncertu vadīs šī instrumenta restaurētājs Jānis Kalniņš, bet pats koncerts risināsies nepiespiestā Šūbertiādes garā.

Līdzās latviešu klasiķa Jāņa Ivanova prelūdijai arī pārējie skaņdarbi izvēlēti tādi, kuru autori kaut kādā veidā ir saistīti ar Latviju – Bēthovens, Gēršvins, Hačaturjans.

Lielā mērā skaņdarbu izvēli noteicis pats instruments ar t.s. Vīnes mehāniku.

Savdabīgā mehānika un no tās izrietošās rezonatora konstrukcijas īpatnības Vīnes flīģeļiem piešķir ļoti atšķirīgu skanējumu no ikdienā lietotajiem instrumentiem ar angļu vai Erāra mehāniku. Šis instruments ir ļoti melodisks diskantā un vidējos reģistros, ar virstoņiem bagātu basa skanējumu, kas Vīnes instrumentus padara neaizvietojamus Mocarta, Šūberta un arī Bēthovena agrīnā daiļrades posma skaņdarbu atskaņojumos. Diemžēl šo mehāniku pārtrauca ražot pēc Pirmā pasaules kara, un

šobrīd šis instrumetns ir vienīgais publiskiem koncertiem pieejamais flīģelis ar Vīnes mehāniku. Flīģeli 2016. gadā retaurējis Jānis Kalniņš savā Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.

Kalniņa vadībā uzbūvētas turpat 40 jaunas ērģeles Latvijā un ārzemēs, arī restaurētas daudzas ērģeles. Pēdējos 10 gados meistars īpaši pievērsies vēsturisko klavieru restaurācijai.

Kas šim instrumentam ir tāds, kas to varētu atšķirt no tiem flīģeļiem, ar ko mēs visbiežāk satiekamies ikdienā? "Visbiežāk ikdienā satiekamies ar tā saucamo dubulto repetīciju, kas ir jebkuru mūsdienīgu klavieru uzbūves īpašība," stāsta pianists Jānis Karpovičs. "Savukārt šīs klavieres ir Vīnes mehānikas veidotas. Tas nozīmē, ka tur nav dubultrepetīcijas.

Vīnes mehānika ir daudz vienkāršāka, var panākt daudz lielāku ātrumu, briljantu tehniku.

Vīnes mehānikai visi augšējie reģistri ir būtībā ļoti, ļoti klusi, un tieši basa daļa ir tā, kas iznes visu instrumenta garšu. Sākumā bija ļoti grūti pie tā pierast, domāju, jebkuram pianistam, sēžoties pie vēsturiskā instrumenta, paiet zināms laiks, kamēr tiek ar to aprasts, jo tur ir pavisam citi paņēmieni."