"Vakar sēdēju lauka vidū, spīdēja pusdienlaika saule un skatījos, ka tālumā pirmoreiz var redzēt, ka gaiss virmo no tā, ka saule silda gaisu. Tieši tajā brīdī sadzirdēju arī pāris dzērvju dziesmu un sapratu – cerība uz pavasari ir!" saka pianists Vestards Šimkus, kurš tikko atgriezies no Lietuvas pavasarīga radošuma noskaņā.
Marutas Rubezes vadītā saruna rit par to, kā interese par kino izpaudusies oriģinālos skaņceliņos un pilnmetrāžas programmās, kā mūziķa iecienītajā improvizācijas žanrā mūzika izaug no sīkas sēkliņas, par Bahu, Buzoni un paša sapņiem, un par to, kā pirmoreiz Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla noslēguma koncertā šo sestdien Vestards atkal sastapsies ar sev tuvo Gēršvinu, lai pirmoreiz vienā vakarā atskaņotu divas iecienītā skaņraža rapsodijas.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X