23. janvārī ikgadējā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā Lielajā ģildē pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos kontrabasista un komponista Kristapa Pētersona simfonija "Miegs".

Jaundarbu atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet pie tā vadības pults šoreiz būs veseli divi diriģenti: Andris Poga un Guntis Kuzma. Divu maestro klātbūtne gribot negribot raisa asociācijas ar Kristapa operu "Mihails un Mihails spēlē šahu", tomēr pats autors sarunā ar "Klasiku" jebkādas līdzības noraida: "Tīri tehniski mani jau labu laiku interesē dažādas metroritma pulsācijas, polimetrija, un jaunā simfonija nav izņēmums. Līdz ar to, ka darba atskaņošanā iesaistīts liels mūziķu sastāvs, bija nepieciešami divi diriģenti, un ar operu tam nudien nav nekāda sakara, tēma ir pilnīgi cita..."

Kā autors skaidro simfonijas nosaukumu - "Miegs"? "Domāju, ka šajā reizē anotācija tikai traucētu. Jo nosaukums ir ļoti konkrēts un jebkas, ko es teiktu, vestu projām no skaņdarba," ir pārliecināts Kristaps.

Par spīti tam, Inga Saksone viņu izvaicā gan par skaņas dabu un akustiku, gan orķestra skanējumu no skatītāju puses un orķestra iekšienes. Jo simfonijas atskaņošanas laikā orķestris neatradīsies tikai uz skatuves: mūziķu grupas tiks izkārtotas arī aizskatuvē un foajē.

Vaicāts, kuras vietas zālē nodrošinās labāko dzirdamību, komponists atklāj: "Kā vienmēr, šādas kompozīcijas tiek būvētas no zāles centra - viss, kas ir tālāk, raisa sajūtu, ka bilde šķietami mainās. Šajā gadījumā bija būtiski, kā izkārtot skanējumu telpā.

Lielajā ģildē jāņem vērā svarīgs aspekts, ko klausītāji daudzu lielo darbu atskaņojumos būs jau pamanījuši - ka zāle šādiem pilnskanīgiem opusiem ir daudz par mazu, skaņa ir saspiesta. Tādēļ arī man bija jādomā, kā izveidot akustisko ainavu tā, lai klausītājam tā būtu daudzmaz tīkama. Esmu centies, bet, vai izdosies, rādīs sestdienas koncerts.

No mūzikas izteiksmes līdzekļu aspekta te sanāk pat kvadrofonija, bet no tik sarežģīta termina klausītāji nobīsies. Tehniskie parametri nav un nedrīkst būt svarīgi tiem, kuri klausās - esmu diezgan pārliecināts, ka tā ir manis paša profesionālā kompetence, bet ceru, ka visu parametru rezultātā iespaids būs; tos esmu lietojis ar vienu mērķi - lai būtu praktisks ieguvums, lai tas būtu reāli darbotos, lai viss vestu uz kopēju ideju.

Kad rakstu jaunu skaņdarbu, mēģinu darīt tā, lai katrs no iesaistītajiem komponentiem palīdzētu idejai. Vienmēr tiecos kalpot tēmai. Jautājums ir tikai par to, vai man sanāk vai nē.

Šajā gadījumā katrs izteiksmes līdzekļu parametrs ir ļoti būtisks un kopā ar mūziķiem mēģināsim to īstenot."

Visbeidzot, kādas ir paša Kristapa attiecības ar miegu? "Labas! Nevaru īpaši sūdzēties!"