Piektdien, 27.martā, plkst. 19.00 Lielajā ģildē Hermaņa Brauna fonda festivāla Avanti! ietvaros notiks talantīgā pianista Georgija Osokina pirmais solokoncerts Latvijā. Viņa solokoncerts Diseldorfā šī gada februārī izpelnījās vētrainas klausītāju ovācijas...

Georgijs ir īstens mūziķu dinastijas pārstāvis. Viņa tētis ir izcilais pianists un JVLMA profesors Sergejs Osokins, bet brālis - Andrejs Osokins. Vai Georgijam kādreiz ienācis prātā, ka viņš varētu arī nebūt pianists? "Nē, tas tā dabiski sanācis. Vienmēr esmu zinājis, ka tieši klavieres ir manējās... Varu teikt, ka esmu zem klavierēm uzaudzis - spēlēja gan mamma, gan tētis, gan brālis. Tā ka vispirms iemīlēju pašu mūziku."

Pats pie klavierēm Georgijs piesēdies piecu gadu vecumā, bet desmit gadu vecumā, mācoties Dārziņskolā, jau sācis piedalīties konkursos un koncertos. Sākumā viņa skolotāja bijusi Ilze Treija, bet no 6. klases - tikai un vienīgi tētis. Arī šobrīd, kad Georgijs jau studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Georgijam gan ir doma braukt studēt uz Ņujorku, kur reiz jau bijis un ļoti iepaticies. Lai gan Latvijā viņam ļoti, ļoti patīk, jo brīvība ir lielāka - vairāk laika praksei, koncertu rīkošanai.

Virtuves sarunas

Tātad Osokinu ģimenē zem jumta mīt trīs pianisti, turklāt - solisti. Vai tas ir viegli vai grūti? "Ir, protams, gadījumi, kad strīdamies, bet pārsvarā valda harmonija," smej Georgijs un nopietni piebilst, ka viņam tas ir ļoti ērti: "Nezinu, vai daudziem mūziķiem pedagogs ir līdzās arī mājās, jo tētim varu jebkurā brīdī kaut ko pajautāt. Profesionālas lietas varam apspriest kaut pie vakariņu galda. Turklāt viņš ir īpašs pedagogs, kurš katram studentam spēj atrast īpašu pieeju. Tikpat labi varam runāt par mākslu, literatūru, kino.

Mums, pianistiem, nepieciešams būt lietas kursā par visu - tas palīdz.

Arī mamma ieteic labas lietas, bet brālis, būdams koncertējošs pianists, sniedz ļoti vērtīgus padomus. Un tad nu no tā visa veidoju pats savu viedokli. Tā ka esmu ļoti izdevīgā situācijā!"

Šopēns, Šopēns un Šopēns

Georgiju Osokinu allaž vilinājusi Šopēna mūzika un pēc uzvaras Starptautiskajā F. Šopēna konkursā Ķīnā 2014. gadā pianists savu pirmo solokoncertu Latvijā nolēmis veltīt tikai un vienīgi savam iemīļotajam komponistam.

"Beidzamo gadu spēlēju gandrīz tikai Šopēna mūziku. Ja pieķeries viņam, nevari domāt par ko citu. Analizēju nošu tekstus, klaviermūziku, poļu folkoru, literatūru, iepazīstu valodu, kurā viņš domāja.

Šopēns ir šausmīgi interesants! It kā ikvienam zināms, bet - ļoti noslēpumains.

Tāpēc arī izlēmu, ka savā pirmajā lielajā solokoncertā Latvijā spēlēšu tikai viņa mūziku, turklāt no visiem daiļrades posmiem. Man ļoti patīk viņa vēlīnie opusi, bet, lai tos izprastu, nepieciešams laiks un vēlme pieņemt izaicinājumu. Domāju, ka arī klausītājiem būs interesanti."

Šopēns, klavieru gars un dvēsele

Šādu moto Georgijs licis koncerta apakšvirsrakstā. Vai patiesi Šopēns iemieso visu, ko klavieres var parādīt? "Viņam pašam ir sarežģīta, pat traģiska biogrāfija, kas ietekmējusi viņa mūzikas stilu, dzīves filozofiju. Viņš ir unikāls komponists, kurš savā brīnišķīgajā klaviervalodā runā par visu, kas svarīgs ikvienam no mums: dabu, dzīvi, nāvi. Klausoties viņa mūziku, katrs tajā atradīs ko savam garam tuvu un ļoti svarīgu. Tāpēc visupirms Šopēna darbiem vajag veidot savu koncepciju, izveidot stāstu katram no skaņdarbiem, jo katrā no tiem slēpjas dziļa doma," atklāj Georgijs un detalizēti stāsta par savām asociācijām, kas saistītas ar programmā iekļautajiem darbiem. 

Lai visam ir dziļa jēga

Vaicāts, kuram no leģendārajiem pianistiem, kas bijuši atzīti Šopēna mūzikas interpreti, Georgijs vēlētos tuvināties, jaunais pianists teic tā: "Šobrīd īpaši moderni ir spēlēt pēc t.s. urtext. Bet Šopēna gadījumā tas ir absurdi, jo viņš pats saviem darbiem veica daudzas redakcijas, kurās atšķiras pat notis. Galvenas - vajag, lai visam ir dziļa jēga. Vienmēr. Tā ir arī Glena Gūlda koncepcija. Bet kopumā man tuvāka Sergeja Rahmaņinova līnija un vispār - man ļoti patīk 20. gadsimta pirmās puses slavenie pianisti.

Aiz Šopēna lielās brīvības un patosa stāv dziļš intelektuālisms - lietas, kuras nevar uztvert katrs mūziķis. Viņš pats bijis elegants mūziķis, kurš mīlēja dabisku estētiku un skaistumu, tāpēc viņš spēlēja ļoti brīvi. Ja dzirdētu Šopēnu, iespējams, mēs neticētu, nesaprastu.

Tā ka galvenais - vajag spēlēt brīvi, individuāli, sabdabīgi."

Pirmais solokoncerts = pirmais albums

Koncerts Lielajā ģildē būs īpašs notikums gan pianistam, gan klausītājiem, jo tiks ieskaņots albumā un kļūs par pirmo ierakstu Georgija Osokina diskogrāfijā.

"Ceru, ka albumā varēšu iekļaut visu koncertu. Pēc uzvaras Ķīnā saņēmu daudzus koncertpiedāvājumus, taču viena no Polijas producentu kompānijām piedāvāja veidot disku. Domāju - kāpēc gan savā debijas diskā neierakstīt savu pirmo lielo dzīvo koncertu? Tas vispār ir mans mērķis - ja būšu aktīvi koncertējošs pianists, albumus rakstīšu tikai publikas klātbūtnē, koncertos. Ir cita sajūta, nozīme, atmosfēra. Jo īsā laikā vajag pateikt ļoti daudz."

Vizītkarte

Būdams tikai 19 gadus jauns, Georgijs Osokins jau ir daudzu starptautisku pianistu konkursu laureāts, viņa interpretācijas ir guvušas klausītāju atzinību gan Latvijā, gan arī Francijā, Vācijā, Itālijā, Polijā un Igaunijā. Jau 10 gadu vecumā Georgijs Osokins uzstājās kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, savukārt pērnā gada pavasarī viņš izpildīja F. Šopēna Pirmo klavierkoncertu Pianisma zvaigžņu festivālā Liepājā.