"VFS Films" decembrī atzīmēja 25. jubileju, taču svinību laiks būšot maijā, tāpēc ar studijas vadītāju un producentu Uldi Cekuli satiekamies pa vidu abiem notikumiem.
Mūsu uzmanības lokā: gliemezītis kā simbols, kolēģi kā draugu kopa, 1997. gads līdz ar tehnikas ierašanos kā atskaites punkts svinēšanai ("bet sākām kopīgas lietas jau agrāk"), studijas fokuss "ne tikai uz zvēriņiem", Ulda Cekuļa fotofizikas studijas, darbs Cietvielu fizikas institūtā un jaunais motorzāģis, algoritma "jā vai nē" noderīgums, "Upurgas" filmēšanas pārgājiens kā lieta, kas savieno cilvēkus, un katalizators, kas parāda, kurš ir tavējais ceļagājējs: "Filmēšanas laikā neatkrita neviens."
Runājam arī par studentu celtnieku vienībā un Gruzijas kalnos gūto rūdījumu, žanru robežām, sekošanu saviem varoņiem pēc filmēšanas beigām, animācijas iesaisti dokumentālajā kino, Ziemupes Teodoru un pašu Uldi ar kameru. Tiek piesaukti ukraiņu šerifi un Apatītu nemirstīgie, un mēs neaizmirstam pieminēt arī "Laika tiltus" un Ivara Selecka teikto: "Toreiz bija vairāk laika."
Lūk, jautājums: kā iemācīties veltīt vairāk laika laikam!
NB: pēc neilga laika būs gatava jaunā mājaslapa, un tajā varēšot atrast vēl vairāk kino nekā patlaban, bet arī jau šobrīd, ejot uz vfs.lv, var pilnā izmērā noskatīties dažu vērtīgu kinolenti.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X