23. aprīlī pirmais publiskais koncerts notiks jaunā koncertvietā - Collegium Musicum Riga koncertzālē. Nosaukums tai dots par godu baroka orķestrim Collegium Musicum Riga, kuru 2005. gadā dibinājis tā galvenais diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs. Koncertzāle atrodas Vecrīgā, Vaļņu ielā 9-3, kur jau kopš 20. gs. darbojās plaši pazīstamais Mākslas darbinieku nams.

Koncertcikla “Baroka pavasaris Collegium Musicum Riga koncertzālē” pirmais no četriem vakariem  piedāvās tikšanos ar čellisti, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mūziķi Māru Botmani, kura atskaņos trīs Johana Sebastiāna Baha svītas čellam solo. Sarunā ar Intu Pīrāgu uzzinām par jaunās koncertzāles atlāšanu, par Baha mūzikas izvēli, kāpēc Baha svītas čellam solo vieglāk atskaņot uz baroka instrumenta, par četrām stīgām un baroka lociņu, vēlmi tās nospēlēt kā romānu trīs daļās un mažora tonalitāšu izvēli.

Māra Botmane: "Arī man ir bieži jautājumi, vai tas, kā izvēlos spēlēt, būs tas īstais un pareizais lēmums. Bet diemžēl vai par laimi es nekad nezināšu to "īsto atbildi". Tāpēc mana interpretācija katru reizi ir kā jauns solis, kas pasperts ceļā, nekad nestāvot uz vietas. Dažreiz tas būs lēciens uz priekšu. Dažreiz, iespējams, atpakaļ, pa labi vai pa kreisi. Bet nekad turpat, kur bija.

Šoreiz izvēlos klausītājiem atskaņot Pirmo, Trešo un Ceturto svītu. Tās visas ir mažorā, un tas ir ar nodomu.

Blakus šķietami vienkāršajam Sol un Domažoram būs Mibemolmažora svīta. Tā ir pietiekami optimistiska, tomēr neizslēdz daudz sarežģījumu, konfliktu un pat skumju. Tomēr viss noslēdzas ar labā uzvaru. To, manuprāt, mums visiem ir nepieciešams paturēt prātā - cerība mirst pēdējā. Šajā gadījumā tā nemirst nekad.”