Komponiste Līga Celma-Kursiete: Savā briedumā un garīgajā ceļā esmu tikusi dziļāk un tālāk

Garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā, ko 10. augustā tiešraidē no Rīgas Sv. Jāņa baznīcas pārraidīs "Klasika", līdz ar Valta Pūces un Vītauta Miškina jaundarbiem pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos arī Līgas Celmas-Kursietes opuss "Dzīvības kokam". Komponiste neslēpj – šo notikumu gaida ar satraukumu un saviļņojumu: "No lielformas viengabalainiem skaņdarbiem šis laikam ir lielākais, ko man izdevies uzrakstīt."

Jaundarbu pirmatskaņos Valsts akadēmiskais koris "Latvija" Māra Sirmā vadībā un stīgu kvartets.

Interesanti, ka Līgas Celmas jaundarbs Garīgās mūzikas festivālā tika pirmatskaņots arī tieši pirms desmit gadiem – 2009. gadā, un toreiz tas bija ar tiešu Bībeles tekstu. Šoreiz Bībeles tekstu vietā komponiste izvēlējusies Friča Bārdas sirsnīgo dzeju.

Vaicāta, kas īsti ir garīgā mūzika šodien, komponiste domīgi saka tā: "Ļoti globāls jautājums... Garīgā mūzika veicina un stimulē garīgo dzīvi – tā nevis izklaidē vai apmierina kādas kaisles un dziņas, bet liek domāt par gara klātesamību. Bet iegrimt pārliecībā, ka pilnīgi visa mūzika ir garīga, negribētu. Tur ir smalka robežšķirtne. Jā, pirms desmit gadiem rakstīju darbu ar tiešu Bībeles tekstu, bet vai mana tā brīža mūzika bija garīgāka par to, ko esmu uzrakstījusi šodien ar Friča Bārdas dzeju? Es tā neteiktu, jo arī pati savā briedumā un garīgajā ceļā esmu tikusi dziļāk un tālāk. Tas patiesi ir ļoti sarežģīts jautājums un ļoti atkarīgs no paša paudēja - ko viņš vēlas pavēstīt citiem un vai viņam vispār ir kas sakāms..."

Komponiste atklāj, ka sākotnēji tekstus meklējusi Bībelē. "Ļoti godprātīgi lasīju psalmus, arī bērnu Bībeli, bet līdz galam tos neizjutu. Gribēju arī, lai darbs ir latviski, lai korim būtu saprotams katrs vārds, kas tiek dziedāts, un lai tas aiziet arī līdz klausītājam. Ienāca prātā pameklēt, ko mūsu dzejnieki domā un saka. Tā nu nonācu līdz Friča Bārdas skaistajiem dzejoļiem. Viņa krājuma nosaukums ir "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam", un tā centrālais dzejolis par Dzīvības koku īpaši uzrunāja arī mani. "Dzīvības koks" ir pilnīgi kosmogēnisks, tur skan vārdi "saulēm pilni zied visi zari". Tas ir gaismas un dzīvības caurstrāvots. Visas emocijas, ko uzbur šie Friča Bārdas dzejoļi, ir ļoti tīras, mūsdienu izpratnē varbūt pat naivas, un es arī diezgan nekautrējoties tam ļāvos, tiesa, mēģinot neieslīgt sentimentā, bet saglabājot skaidras, tīras emocijas. Atļāvos paņemt arī otru dzejoli, kura nosaukums ir "Mans Dievs" – tas ir par ceļu, meklējumiem pie Dieva."

Vairāk un plašāk - šeit!