10. jūlijā Smaižu baznīcā tika atklāts Liepājas Simfoniskā orķestra jaundibinātais Dienvidkurzemes festivāls "Rimbenieks", kas līdz pat 20. augustam ar 16 dažādiem koncertiem norisināsies gan daudzviet novadā – Smaižos, Cīravā, Vecpilī, Aizputē, Priekulē, Griezē un Grobiņā, gan arī Liepājā.

Ceturtdienas "Neatliekamajā sarunā" par savu apvienību koncertiem festivālā stāsta klarnetists Kārlis Catlaks no Kurland Quintet, kā arī vijolniece Līga Baltābola un altists Ingars Ģirnis no Liepājas stīgu kvarteta.

Liepājas stīgu kvarteta koncerti gaidāmi 17. jūlijā pulksten 21 Vecpils Dižlāņu muižā un 15. augustā pulksten 20 Grobiņas baznīcā. Programmā – Jozefa Haidna Stīgu kvartets Mibemolmažorā op. 1 nr. 2 un Volfganga Amadeja Mocarta Divertisments Famažorā KV 138. Grobiņā - arī Fēliksa Mendelszona Stīgu kvartets miminorā op. 44 nr. 2.

Savukārt Kurland Qintet 18. jūlijā pulksten 20 muzicēs Aizputes pils muižas ābeļdārzā, 25. jūlijā pulksten 20 Griezes baznīcā un 18. augustā pulksten 20 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Programmā - Volfgangs Amadejs Mocarts, Žaks Ibērs, Ferencs Farkašs, Dmitrijs Šostakovičs, Pēteris Čaikovskis, Ennio Morikone, Johans Štrauss u.c.

Kārlis Catlaks uzsver, ka festivāla norisei izvēlētās koncertu vietas daudzajās un dažādajās Dienvidkurzemes malās ir ļoti interesantas arī kā apskates objekti:

"Kad devos apskatīt, kur un kā mums šos koncertus veidot, secināju, ka dažās no šīm vietām līdz pats nemaz neesmu bijis! Šīs vietas ir ļoti interesantas arī kā apskates objekti.

Kaut vai varētu sākt ar festivāla atklāšanas koncertu, kas notika Smaižu baznīcā Gramzdā. Pats tur nebiju bijis, braucu klausīties atklāšanas koncertu, un biju tiešām patīkami pārsteigts, cik skaista daba, cik sakopti lauki un gandrīz vai lauka vidū pēkšņi ieraugi, ka kalnā ir pamesta baznīca, kura izrādījās tiešām lieliska koncertvieta. Un tieši turpat blakus – festivāla vārda īpašnieka Rimbenieka dzimtas mājas. Interesanta vieta pavisam noteikti."

Vaicāts, vai līdz šim festivālam pats biis dzirdējis kaut ko par Evaldu Rimbenieku, Kārlis Catlaks atbild apstiprinoši: "Nu jau kādu laiku esmu liepājnieks un nedaudz arī par Liepājas vēsturi esmu painteresējies. Evalda Rimbenieka vārds pilsētas un novada vēsturē izskan diezgan skaļi. (..) Viņa darbi bijuši ļoti plaša spektra un tiešām ir apbrīnas vērts, ka vienam cilvēkam bijis tik plašs redzesloks!"

Šīs nedēļas nogalē Kurland Quintet uzstāsies Aizputes muižā: "Tur pavisam noteikti pats neesmu spēlējis, un šoreiz tas arī nebūs tieši pašā muižā, bet ābeļdārzā aiz muižas, un

šis būs vairāk kā tāds piknika koncerts – klausītāji varēs nākt ar saviem plediem vai krēsliem, un arī, protams, atbilstoša mūzika tam būs – spēlēsim ne tik nopietnus skaņdarbus, vairāk piemērotus vasaras laikam un ābeļdārzam," atzīmē Kārlis.

Kurzemes kvintets ir ansamblis ar stāžu, kas kopā muzicē jau vairāk nekā desmit gadus, lai arī ar pārtraukumiem.

Kas ir tas, kas šos piecus vīrus saista kopā? "Laikam jau galvenais ir mīlestība uz mūziku un vēlme kopā uzspēlēt nedaudz citādu mūziku nekā spēlējam orķestra ikdienā. Tas pavisam noteikti būtu galvenais, kas mūs vieno," prāto Kārlis Catlaks.

"Un vēl visi arī esam Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistari, tikai katrs savā instrumentu grupā. Spēlēšana kopā kvintetā palīdz arī orķestrī spēlēt kopā. Un tīri pretēji – orķestra spēle palīdz arī mūsu muzicēšanai kvintetā. Tas tad laikam arī būs galvenais, kāpēc to darām un visi kopā izbaudām muzicēšanu."

Arī Liepājas stīgu kvarteta vijolniece Līga Baltābola atzīst – koncerti šobrīd ir tik ļoti gaidīti: "Gandrīz gadu neesam varējuši kopā publiski uzstāties. (..) Tāpēc atkalredzēšanās ar klausītājiem ir ļoti priecīga!"

Un kāda ir atkalatgriešanās pie ansambļa spēles pašiem mūziķiem? "Brīnišķīga! Pēc ilgiem mēģinājumiem bez publikas un tikai dažām satikšanām reizēm mums beidzot ir mērķis – uzstāties cilvēku priekšā. Kamermuzicēšana jebkuram mūziķim ir liels prieks un arī izaicinājums," apgalvo altists Ingars Ģirnis.

Jautāts, ar ko īpašs ir tieši kvarteta žanrs – šie četri vienlīdz svarīgie spēlētāji, mūziķis Ingars Ģirnis neslēpj: "Kvarteta žanrs Latvijā diemžēl ir drusku atstāts novārtā, tāpēc cenšamies to uzturēt, cik varam.

Liepājas kvartets ir viens no visilgāk pastāvošajiem stīgu kvartetiem Latvijā, un repertuārs ir vienkārši brīnišķīgs, varētu teikt – gandrīz neizsmeļams. Tāpēc mēģināsim aizvien vairāk cilvēkus iepazīstināt tieši ar kvarteta mūziku, un var jau būt, ka kādreiz arī mums, Latvijā, atkal būs profesionāls stīgu kvartets."

Koncertos, kas gaidāmi festivālā "Rimbenieks", Liepājas stīgu kvartets spēlēs īstu šī žanra klasiku.

"Esam izvēlējušies pēc iespējas demokrātiskāku programmu, lai cilvēkiem, kas pēc tik ilga laika atgriežas kaut vai tajās pašās zaļajās koncertzālēs brīvdabas koncertos, mūzika sākumā būtu viegli uztverama un viegli pieejama," stāsta Līga Baltābola.

"Tādēļ arī Haidns, Mocarts, Mendelszons – tāda brīnišķīgi viegla vakara pavadīšanas mūzika."

Jaunais festivāls saturiski pārņēmis pēdējā desmitgadē veiksmīgi īstenotā festivāla "Liepājas vasara" žanriskās kontūras, savukārt festivāls "Liepājas vasara" jau nākamgad atgriezīsies savās vēsturiskajās mājās – koncertestrādē "Pūt, vējiņi!".

Festivāla programmā ir vairāki kamermūzikas koncerti, kuros varēs dzirdēt Liepājas stīgu kvartetu, koka pūšamo instrumentu kvintetu Kurland Quintet, Liepājas mežragu kvartetu, Liepājas stīgu kvintetu, metālpūšamo instrumentu ansambli Libava Brass Quintet, ērģelnieci Simonu Sunepu, flautisti Egiju Sproģi, čellistu Ēriku Kiršfeldu, mežradznieku Ingu Novicānu un vēl citus mūziķus.

Gaidāmi ir arī 3 orķestra koncerti – Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" skanēs gan roka balādes ar Ata Ieviņa, Andra Ērgļa un Jeronima Miļus piedalīšanos, gan Baha, Vēbera un Mocarta mūzika ar klarnetista Inta Dāldera un vijolnieces Kristīnes Balanas solo. Savukārt festivāla noslēgums 20. augustā izskanēs Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē kopā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un pazīstamiem operas solistiem.

Īsi par Dienvidkurzemes festivālu "Rimbenieks"

Dienvidkurzeme ir īpašs Latvijas apgabals. Ap Liepāju, tās  sirdi, ir izvietojušās skaistas pilsētiņas un apdzīvotas vietas, kas bagātas ar vēstures liecībām un mākslas vērtībām. Aizpute, Priekule, Grobiņa, Gramzda, Durbe, Nīca, Rucava, Kazdanga, Vecpils, Cīrava, Pāvilosta, Apriķi  un daudzas citas vietas šajā reģionā var lepoties ar krāšņiem dievnamiem, gleznainiem parkiem un elegantām muižām.

Dienvidkurzeme izauklējusi personības, kas būvējušas un sargājušas Latvijas valsti un kultūru – Kronvaldu Atis, Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Sudrabu Edžus  ir redzamākie no tiem. Un ir vēl kāds vīrs, ko liktenis no zemnieku mājām Priekules novada Gramzdas pagastā ir aizvedis ne tikai uz Aizputi un Liepāju, bet licis arī pildīt Kārļa Ulmaņa valdības ministra pienākumus. Tas ir Evalds Rimbenieks, baptistu mācītājs, ilggadējs Liepājas pilsētas mērs, Liepājas operas, Tautas konservatorijas un Mākslas skolas dibinātājs pirms turpat 100 gadiem, kā arī Liepājas Filharmonijas atjaunotājs.

Festivāla “Rimbenieks” mērķis ir tuvināt augstvērtīgas mūzikas atskaņojumu cilvēku dzīvesvietai, stiprināt un izglītot novada kopienas, popularizēt latviešu mūziku un veicināt Latvijas apceļošanu, sākot jau no kaimiņu pagasta. Apvienojot kultūrtūrisma un dabas tūrisma aktivitātes, festivāls palīdzēs vēl vairāk iepazīt un iemīlēt mūsu zemi. Festivāla galvenie satura balsti būs kamermūzika, simfoniskā mūzika, simforoks, ērģeļmūzika un vokālsimfoniskā sakrālā mūzika. 

Jaunā festivāla galvenā ģeogrāfiskā ass, atbilstoši Evalda Rimbenieka dzīves gājumam, ir Priekule, Aizpute un Liepāja. Pateicoties unikālai sakritībai, triādei Aizpute – Priekule – Liepāja pārklājas izcilu latviešu komponistu trijotne – aizputnieks Pēteris Vasks, priekulnieks Ēriks Ešenvalds un liepājnieks Agris Engelmanis. Gan šo apbrīnojamo skaņražu, gan citu latviešu komponistu mūzika vienmēr būs pārstāvēta festivāla “Rimbenieks” mākslinieciskajā programmā.