Indriķis Veitners: Diksilends ir kā aizraujoša saruna draugu lokā, kā basketbols

Katra mēneša vidū ceturdienas vakarā trīs izcilu džeza mūziķu grupas pulcēsies Kultūras pils "Ziemeļblāzma" parkā, lai atskaņotu savas oriģinālprogrammas nesteidzīgā vasaras vakara gaisotnē. Tā būs kolorīta Latvijas pieredzējušāko džeza izpildītājmākslinieku parāde...

14. jūlijā klausītāji varēs baudīt Rihards Lībietis Orchestra, Raimonda Macata kvinteta un diksilenda "Sapņu komanda" sniegumu. Trešdienas "Neatliekamajā sarunā" ar "Sapņu komandas" vadītāju Indriķi Veitneru runājam par diksilenda stilu, spēles un nejaušības elementiem, kā arī džezu toreiz un tagad...

Anna Marta Burve: Preses relīzē minēts, ka programmā skan gan diksilenda žanra klasika, gan novatoriski un asprātīgi aranžēti pazīstami mūsdienu ārzemju un latviešu popmūzikas hiti. Ko īsti nozīmē diksilenda žanra klasika, kā tas izpaužas mūzikā un kā tas atšķiras no citiem spēles stiliem? 

Diksilends tiek uzskatīts par pirmo senāko džeza stilu, ar ko džezs vispār sākās 20. gadsimta pašā sākumā. Un pašos pamatos diksilends attīstījās no pūtēju orķestra, tāpēc tur ir pūšamie instrumenti - klarnete, kornete un trombons. Galvenais princips, kas diksilendam ir svarīgs - ka tā ir kolektīvā improvizācija. Šie trīs instrumenti, cits caur citu viens otram piebalsojot, apspēlējot melodiju, kur trompete ir galvenā, bet klarnete apspēlē augšējo reģistru, trombons pievelk kontrapunktu vai pretmelodiju, veido harmoniju. Veidojas trīs skaņas pa vertikāli, akords, līdz ar to tiek radīta ļoti dzīva un dzīvespriecīga mūzika. Tā ir mūzika, kas skanēja ballītēs un ielu parādēs, galvenokārt jau ielu parādēs, un tādā veidā radās džezs, tā arī radās improvizācija. Līdz ar to diksilenda žanra klasika ir Amerikas 20. un 30. gadu populārā mūzika. Slavenākais pārstāvis ir Lūiss Ārmstrongs, kurš savulaik uzstājās ar sastāviem "Hot Five" un "Hot Seven".

Vai diksilends bija sava veida afroamerikāņu atsvabināšanās no verdzības, un tādā veidā viņi šo jauno brīvību it kā svinēja caur šo brīvo improvizāciju?

Kaut kādā mērā šodien tā var teikt. Bet tā realitāte bija daudz vienkāršāka - lielākā daļa no viņiem nepazina notis, līdz ar to tā patiesībā bija spēlēšana no galvas vai pēc dzirdes, un tādā gadījumā kādā brīdī to melodiju mūziķis sāk variēt. Un, tā kā pats galvenais Āfrikas mūzikas pamats ir ritms, ritmiskā pulsācija, tad tas savijās viss kopā ar Rietumeiropas mūzikas pamatprincipiem - skaņdarbu formu, piemēram, kas savukārt nāk no Rietumeiropas, un tad kopā tas tā saveidojās.

Kā jūs savā "Sapņu komandā" veidojat šo procesu? Vai arī jums ir līdzīgi, ka ir pilnīga brīvība, vai tas process tomēr ir citādāks un mūsdienīgāks?

Nē, nē, tieši tieši tā tas arī notiek, tas ir tas ir iemesls, kāpēc mēs to spēlējam. Jo šī mūzika ir ļoti pozitīva, un tas pats galvenais ir tiešām tas mirklis. Tev faktiski momentā ir jāreaģē uz to, ko dara citi kolēģi, un tas katrreiz notiek savādāk. Es to drīzāk salīdzinātu ar ļoti aizraujošu sarunu draugu pulkā par kādu absolūti visiem interesējošu tēmu. Vai arī savā ziņā to var salīdzināt arī ar komandas spēli, piemēram, basketbolu. Tas ir foršs basketbols, ka tu mētā to bumbu, tev jābūt visu laiku gatavam, ka kāds tev pēkšņi metīs bumbu, tev jābūt gatavam mest to pa grozu un saspēlēt ar pārējiem. Tas ir tieši tik jauki. Un tas viss ir labā ritmā, tā ir dejojama mūzika. Cilvēki dejo pie šīs mūzikas.

Vai gadījumā nav grūti apstāties? Respektīvi, ja jūs visu laiku to bumbu mētājat, jums kā mūziķiem ir interesanti turpināt, bet vienā brīdī klausītāju dzirde ir jāatpūtina.

Jebkura spēle kādreiz beidzas, un kaut kāda forma tomēr šeit pastāv. Protams, ka noteikumi ikr - nav jau tā, ka tas ir pilnīgi brīvs pasākums.Bet diksilenda kolektīvās muzicēšanas princips ir ļoti svarīgs džeza mūzikā vispār, un tieši tāpēc arī akadēmijā, it īpaši pašos pirmajos kursos, es pievēršu diezgan lielu uzmanību šim pasākumam, jo profesionālam mūziķim ir jāvar spēlēt pēc dzirdes. Jo arī vēlākajos stilos šis princips ir ārkārtīgi klātesošs, piemēram, frīdžezs pēc būtības ne ar ko daudz neatšķiras, tikai to, ka tas ir vēl brīvāks, atonālāks, un arī forma tiek veidota uz vietas. Šeit mums ir konkrēts skaņdarbs ar konkrētu taktu skaitu, bet princips ir tas pats.

Domājot par to kolektīvo improvizāciju - mēs zinām, ka arī džeza mūzikā ir soloizgājieni. Vai diksilends līdz ar Lūisu Ārmstrongu pieļāva arī to, ka ir šie soliņi? 

Jā, protams, tur jau tā lieta, ka sākumā jau tā bija vienkārši kolektīva spēlēšana, jo tanī laikā jau neviens nemaz nezināja tādu vārdu kā improvizēšana.Viņi vienkārši spēlēja pēc dzirdes. Solo spēlēšana, individuālā improvizēšana attīstījās vēlāk. Lūiss Ārmstrongs tāpēc arī tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem džeza ģēnijiem, jo, pateicoties viņa ģenialitātei kā mūziķim, viņš bija paraugs pārējiem, un patiesībā viņš to lielā mērā aizsāka un parādīja, ka var arī spēlēt solo.

Ir interesanti novērot, kā tas transformējas: ka sākumā diksilends ir kā kolektīvā muzicēšana, pēc tam ienāk Lūiss Ārmstrongs ar saviem solo un beigās jūs pieminat arī frīdžezu. Cik ļoti tās tradīcijas ir savijušās!

Jā, jā, tieši tā - tās visas ir klātesošas. Ļoti interesanti, ka arī klausoties ļoti modernus stilus, ja mūziķis ir patiešām profesionāls un kompetents, viņa spēlē jūs varat dzirdēt visu džeza vēsturi. Kaut kur tas parādīsies. To varētu salīdzināt ar spēju pielietot dažādus izteiksmes līdzekļus savā radošajā izpausmē.

Vairāk un plašāk - ierakstā.

***

DIKSILENDS "SAPŅU KOMANDA"

Indriķis Veitners (klarnete un saksofons)
Madars Kalniņš (taustiņinstrumenti).
Normunds Piesis (trompete)
Lauris Amantovs (trombons)
Andris Grunte (kontrabass)
Krišjānis Bremšs (sitaminstrumenti)
Bruno Priekulis (bandžo)

Spēlfilmas "Sapņu komanda 1935" skaņu celiņa veidošanai 2013. gadā tika izveidots raksturīgs 1930. gadu džeza ansambļa - diksilenda sastāvs, kurā tika pieaicināti vadošie Latvijas džeza mūziķi. Ieraksta procesā pavisam negaidīti jau no pirmajām skaņām izveidojās jauns, brīnišķīgi un oriģināli skanošs džeza kolektīvs, kura lielisko veikumu iespējams dzirdēt filmā.

Koncertprogramma "Ceļojums uz uz Diksi-lendu" veltīta tradicionālā džeza stila - diksilenda stilistikai, taču radoši un inovatīvi izmantojot šī tradicionālā džeza sastāva iespējas. Programmā skan skan gan diksilenda žanra klasika, gan novatoriski un asprātīgi aranžēti pazīstami mūsdienu ārzemju un latviešu popmūzikas hiti.

Savukārt "Trauksmainie divdesmitie" ir izzinoša, jautra un dinamiska koncertprogramma, kas klausītāju aizved Latvijas džeza pirmsākumos 1920. gados, kad skanēja čarlstons, cilvēki dejoja neskaitāmās ballēs, bet džezs neatturami sāka savu uzvaras gājienu. Programmā skan lielākie to gadu grāvēji autentiskā izpildījumā, kopā ar eleganto Normundu Rutuli!

"Sapņu komanda" ir uzstājusies labākajos Latvijas džeza festivālos, regulāri koncertē gan publiskos, gan korporatīvos pasākumos, kā arī Rīgas un Latvijas džeza klubos. Kopā ar diksilendu dažādās programmās uzstājas dziedātāji Kristīne Prauliņa, Nauris Puntulis, Normunds Rutulis kā arī vokālā grupa "Neaizmirstulītes", radot krāsainu un dinamisku priekšnesumu. Ieskaņots arī pirmais albums - Sonny Boy. Skaņdarbi no grupas albuma iekļauti 2018. gada Latvijas džeza izlases CD starptautiskājā mūzikas izstādē WOMEX.

Par mūziķiem:

Grupas sastāvā apvienojušies labi pazīstami Latvijas džeza mūzikas profesionāļi ar stāžu un pieredzi daudzskaitlīgos sastāvos un visdažādākajos projektos.

Diksilenda vadītājs, klarnetists un saksofonists Indriķis Veitners vienlaicīgi ir arī pasniedzējs un džeza katedras vadītājs JVLMA, kā arī nodarbojas ar Latvijas džeza vēstures pētniecību. 

Pianists, komponists un aranžētājs Madars Kalniņš ir labi pazīstams Latvijas džeza mūziķis, kurš arī ir pasniedzējs JVLMA džeza katedrā un patlaban veic sava soloalbuma ierakstu.

Viens no labākajiem Latvijas džeza trompetistiem Normunds Piesis kopā ar pieredzējušo džeza trombonistu Lauri Amantovu, bigbenda Mirage Jazz orchestra vadītāju, veido spēcīgu metāla pūšamo instrumentu tandēmu.

Savukārt pazīstamais latviešu kontrabasists Andris Grunte, viens no labākajiem jaunās paaudzes bundziniekiem Krišjānis Bremšs un bandžo spēlētājs Bruno Priekulis kopā rada robustu, svingojošu ritma grupas sniegumu, veidojot raksturīgo un neatkārtojamo “Sapņu komandas” skanējumu.