Sinfonietta Rīga kamersimfoniju cikla programma šogad pulsē kontrapunktā ar zviedru mūziku.

14. novembra koncertā "Sinfonietta Rīga un ziemeļu klarnetes zvaigzne Emīls Jūnasons" Lielajā ģildē žanra smalkumi uzmirdzēs pārsteidzoši apdāvinātā britu skaņraža Tomasa Adesa partitūrā, kam pretī tiks likts talantīgā latvieša Andra Dzenīša simboliskais pirmspēka un grēka pretrunas dialogs jaundarbā SIN(Fonietta). Orķestra portretu, pāris mēnešu tā ielokā dzīvodams, skaņās izteiks zviedru jaunākās paaudzes komponists Jūnass Valfridsons, savukārt virtuozais zviedru klarnetists ar rokzvaigznes tēlu Emīls Jūnasons, kā lasām pēc Kristiana Lindberga Koncerta pirmatskaņojuma, garantēs vienu no neaizmirstamākajiem mūzikas vakariem.

Vaicāts, uz ko jābūt gataviem koncerta klausītājiem, Normunds Šnē teic tā: "Sinfonietta Rīga klausītājiem vienmēr jābūt gataviem uz jebko - jo mēs mēģinām būt nepieradināti un cenšamies arī pārāk nepieradināt klausītājus pie kaut kā viena.

Sestdienas koncerts būs pārsteigums mūsu dzirdei - šie darbi ir tik interesanti, turklāt pirmatskaņojums vienmēr ir sevišķs brīdis, jo ļoti daudz gaidām no mūzikas, kas uzrakstīta tieši mums.

Ar nepacietību ilgojamies sadzirdēt jaunas krāsas, ko komponististi saskatījuši Sinfonietta Rīga un kā tā atbilst viņu mērķiem un jaunradei, muzikālajiem principiem un domāšanai. Man šķiet, ka cilvēki uz jaunām skaņām reaģē asāk un izteiktāk nekā uz citu mākslas veidu radikālām izpausmēm - krāsu vai formu. Skaņa kaut kā ļoti aizķer mūsu dvēseli; tajā ir kas neparasts. Visi četri darbi, kas skanēs koncertā, nāk no atšķirīgas kultūrvides, bet prieks, ka  pirmo reizi mūsu orķestra darbības vēsturē komponisti strādā ar mums ilgāku laiku - Jonass izpētījis orķestri dziļi un pamatīgi. Viņa kompozīcija "Biķernieku mežs"... Nu, tā ir neparasta vieta. Arī mani tā fascinējusi, pastaigas pa to rosina dažādas domas - reizēm vieglas, bet reizēm ne tik vieglas un ne tik komfortablas..."

Kamersimfoniju cikla ideja aizsākta pirms gadiem pieciem.

"Šobrīd veidojam savu repertuāru, lai latviešu mūzikā atstātu savu iezīmīgu bagāžu, kas stilistiski daudzveidīga un domāšanas ziņā oriģināla. Jau šobrīd šajā ciklā radušies lieliski darbi," stāsta diriģents Normunds Šnē.

Bet ko Normunds domā par Andra Dzenīša jaunāko darbu? "Andra blīvais, piesātinātais orķestra rakstības stils iet dziļumā, tā izpausmes ir ļoti radikālas rakstura intensitātes ziņā. Tas, kādu sasprindzinājumu galējos reģistros viņš pieprasa sasprindzinājuma brīžos, ir izaicinājums; šajā gadījumā mūsu mērķis - lai ar mazu orķestri varētu panākt iespaidīgu ainu, skaņas sajūtu, kas reizēm ir kā atkailināts nervs."

Pats Andris Dzenītis sarunā tuvāk skaidro sava darba nosaukuma - SIN(Fonietta) - dziļāko jēgu. Tāpat kā koncerts saksofonam E(GO), arī jaunā opusa nosaukumā tverta vārdu spēle. "Šis opuss nekādā ziņā nav programmatisks, drīzāk - spēle ar jēdzieniem.

Sin - kā grēks, bet ne tikai; tā ir arī fizikas joma - sīnuss, skaņas vilnis. Sīnusa viļņus mēs vairs nedziram, jo televīzija un radio raida diennakti, bet kādreiz, kad beidzās raidījumi, tā bija tā pīkstošā skaņa - bez tembra, bez virsskaņas, pamats, no kura atvasinās jebkuri tembri.

Dabā šo skaņu nesastopam, bet mēdz būt instrumenti, kas to atgādina - piemēram, piccolo flauta. Man tādas būs divas. Tomēr svarīgāka ir darba kopnosaukuma jēga. Savā izpratnē esmu centies uzrakstīt kamersimfoniju; tā ir mana izpratne par kamerorķestra muzicēšanu un principiem, kas valda šādā kolektīvā."

Andris detalizēti atklāj sava skaņdarba uzbūvi, faktūras izveides principus un skaņdarba dramaturģiju, bet vienlaikus pasmaida: "Nevajag nobīties no mana komplicētā pārstāsta. Bet viena lieta gan: nespēju atteikties no atklātas un klajas emocionalitātes, ko savā mūzikā paužu ar diezgan klasiskiem uztveres afktiem, kas klausītājam sniedz muzikālo sajūtu un gandarījumu."

Kamersimfonija tapusi strauji; melnraksts bijis pabeigts vēlā pavasarī: "Bet tas ir tas mokošākais nopietna komponista dzīvē - nošu savāšana, rediģēšana, slīpēšana. Arī saviem audzēkņiem mēģinu ieskaidrot, ka tas ir tikpat svarīgi kā pašas notis. Tāpat kā teksts ar pieturzīmēm. Un paldies mūziķiem, kas mani izaudzinājuši likt pieturzīmes."