13.decembra vakarā pirmatskaņojuma gaidās būs divi jaunie komponisti - Renāts Cvečkovskis un Ernests Valts Circenis. Viņu jaundarbus plkst. 18.00 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā koncertā Concerto C & D atskaņos kamerorķestris Sinfonia Concertante. Renāts, kuram tā būs debija pie orķestra Sinfonia Concertante diriģenta pults. kompozīciju apgūst pie profesora Andra Vecumnieka, bet Ernests Valts – pie Rolanda Kronlaka un Jāņa Petraškeviča.

Par muzikālo pagātni, jaundarbu tapšanas ierosinātājiem un iedvesmotājiem, kā arī par programmā iekļautajiem Induļa Dālmaņa un Paula Dambja opusiem Ernestu Valtu Circeni un Renātu Cvečkovski izvaicā Dina Dūdiņa-Kurmiņa.

Ernests Valts Circenis: Mana kompozīcijas nosaukums ir „Stari”, kas man šķita pietiekami abstrakts, bet tajā pašā laikā arī nedaudz konkretizējošs. Šajā gadījumā ar to vairāk domātas garas, plūstošas līnijas.

Kad komponēju, man ir ļoti svarīgi domāt par sajūtu, kā klausītājs jutīsies.

Šajā gadījumā mans mērķis bija ļaut klausītājam nonākt tādā plūstošā starā, kas virzās uz priekšu. Kurp – tas varbūt nav zināms, bet galvenais ir šī plūstamība un iedziļināšanās lietu būtībā. Stīgu orķestrim rakstīju pirmoreiz, un tas bija ļoti interesants process.

Turpināsiet līniju, ko parasti piedēvē latviešu komponistiem – apcerīgums, lēnums, viss tā pamazām, pamazām - vai arī būs kāda krāsaināka takts un jestrāka nots?

Ernests Valts Circenis: Krāsaina – jā, jestrāka, visticamāk, tomēr nē. |an gribētos domāt, ka apcerība šajā gadījumā traktēta nedaudz citādāk,  kā ierasts dzirdēt. Tas varētu būt saistīts ar muzikālo estētiku, kam iedvesmu ņemu no franču spektrālisma skolas, kas, manuprāt, Latvijas kultūrvidē vēl nav tik ļoti izpētīta un izmantota. Līdz ar to, tas ir tas pats apcerīgums un lēnums, bet nedaudz citādākā „mērcē”.

Vai šis būs pirmais tik apjomīgs opuss?

Ernests Valts Circenis: Tas būs viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem atskaņojumiem, bet šogad man bija tas gods sastrādāties ar Latvijas Radio kori, kas izpildīja manu opusu festivālā deciBels. Tas arī bija liels pagodinājums,milzīga, skaista iespēja un notikums.

Renāt, 13. decembra koncertā būsiet ne tikai viens no komponistiem, bet stāsieties arī pie diriģenta pults. Vai Jums kā diriģentam arī ir teikšana? Diriģenti pirmatskaņojumu gadījumos mēdz pateikt komponistam: „Šo svītrojam, šim lecam pāri, te vēl kaut kas trūkst”.

Renāts Cvečkovskis: Godīgi sakot, tā būs mana pirmā lielā pieredze darbā ar pirmatskaņojumiem. Es domāju, ka nekad neko tādu nedarīšu, neko nesvītrošu ārā, jo zinu, cik man pašam sāp, ja man kaut ko izsvītro.

Tā ir bijis, kad nākuši priekšlikumi no mana profesora – te kaut kas nav labi, šo fragmentiņu varam izsvītrot laukā. Es saku – nē, profesor, ko rakstīju, to rakstīju.

Renāt, Jūsu kompozīcijā „Debesis virs zemes” norādīts, ka tā ir balsij un kamerorķestrim.

Renāts Cvečkovskis: Pirmsākumos ideja bija rakstīt balsij un kamerorķestrim, bet balss pazuda (smejas) un man pēdējā mirklī vajadzēja uztaisīt versiju čellam un kamerorķestrim. Kardināli skaņdarba koncepcija nemainījās, bet balsi aizvietos čells, un čella solo spēlēs Elīza Čaša. Skaņdarbs sākumā bija domāts kā kamersimfonija, un pēc idejas tā varbūt arī ir, bet, tā kā darbojos garīgajā mūzikā, tad es šo skaņdarbu sauktu par „simfonisko ikonu”.

Tā kā skaņdarbā ir piecas daļas, saliekot tās kopā kā ikonas veidojas ikonostass. Tā arī varētu teikt – ikonostass kamerorķestrim „Debesis virs zemes”.

Vērīgākie būs pamanījuši, ka koncerta nosaukums ir C & D. Tātad ir Circenis un Cvečkovskis, bet D burta joprojām nav. Kas programmā šo burtu pārstāvēs?

Renāts Cvečkovskis:D burts – komponisti Indulis Dālmanis un Pauls Dambis, izskanēs arī viņu skaņdarbi. Par Dālmani runājot, viņš nebija komponists, bet gan vijolnieks. Viņš ir uzrakstījis „Pavasara svītu”  kamerorķestrim”. Tas ir piecdaļīgs darbs, kurā tiek parādītas dažādas pavasara stadijas – sals, tekošie strauti – ļoti daudz poētisku glezniņu.

 „Pavasara svītas” ieraksta radio fonotēkā nemaz nav. Kas ir nošu atradējs?

Renāts Cvečkovskis: Šo skaņdarbu piedāvāja Andris Vecumnieks. Viņš vienmēr ir bijis veikls dažādu briljantiņu atradējs. Viņš zina šo mūziku, iedvesmoja mani un ieteica ņemt šo darbu atskaņojumam

No Induļa Dālmaņa „Pavasara svīta”, bet no Paula Dambja?

Renāts Cvečkovskis: Paulu Dambi pārstāvēs viņa skaņdarbs „Crux” – no latīņu valodas „krusts”, skaņdarbs tapis 1989. gadā. Krusts šeit ir domāts ne tikai kā pestīšanas simbols, bet arī kā krustceles viņa dzīvē.

Kā zinām, Dambis ir komponējis garīgo mūziku, un viņš arī bijis ērģelnieks dažās baznīcās, tāpēc domāju, ka arī tas ļoti iespaidojis viņa daiļradi.

Renāt, Jūs vairāk šī koncerta sakarā uztraucaties par diriģenta vai komponista lomu?

Renāts Cvečkovskis: Es vairāk uztraucos par savu kolēģu skaņdarbu atskaņojumu kā diriģents, bet par savu skaņdarbu kā diriģents es neuztraucos.

Ernest, kāds būtu Jūsu novēlējums visiem mūziķiem pirmssvētku laikā, kas galīgi nav vienkāršs ar mēģinājumiem, koncertiem un daudziem pienākumiem?

Ernests Valts Circenis: Ņemot vērā, ka pienākumu tiešām ir daudz un viss paiet vienā lielā skrējienā, es novēlu atrast mieru, atrast laiku sev un ģimenei, vienkārši pabūt un reflektēt par laiku, kas šogad pagājis. Miers un tā atrašana ir visskaistākais, kas var būt šajā trakajā ikdienas skrējienā.