LSM ziņās: Operā «Makbeta» jauniestudējuma pirmizrāde

Latvijas Nacionālajā operā 26. februārī notiks Džuzepes Verdi operas "Makbets" pirmizrāde.

Jauniestudējumu veido teātra muzikālais vadītājs un galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Aigars Meri, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki "Mareunrol's", gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe Linda Mīļā, videomākslinieks "-8".

Titullomā - baltkrievu baritons Vladislavs Suļimskis, LNO solisti Samsons Izjumovs un Armands Siliņš. Lēdija Makbeta - ukraiņu dziedātāja Tatjana Melņičenko un LNO soliste Julianna Bavarska, pārējās lomās iejutīsies Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Sergejs Poļakovs, Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs, Gunta Cēse, Ance Purmale, Aira Rūrāne u.c.

Piedāvājam ierakstus no šim notikumam veltītās Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē notikušās preses konferences, kurā piedalījās Latvijas Nacionālās Operas Valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš un galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kā arī viesmākslinieki.

 "Galvenais "Makbeta" uzmanības objekts ir cilvēks un viņa psiholoģija - galvenā varoņa iekšējā konflikta tuvplāns. Šajā iestudējumā ceļosim pa Makbeta domu pasauli un izsekosim visam, kas notiek ar cilvēku, kad pār viņu sāk valdīt it kā kāds cits, bet patiesībā - ambīcijas un varas griba jeb vienā vārdā egoisms," topošo iestudējumu raksturo režisors Viesturs Meikšāns, kuram šis iestudējums ir debija uz LNO Lielās skatuves pēc ļoti veiksmīgā Kristapa Pētersona operas "Mihails un Mihails spēlē šahu" iestudējuma Jaunajā zālē.

Lēdijas Makbetas atveidotāja Tatjana Meļņičenko atzina, ka viņas lomas atveidošanā grūtākais ir savienot vokālo tehniku ar skatuvisko brīvību, kustību atraisītību. Viņa necenšas attaisnot savas varones rīcību, bet visam tam asiņainajam, kas notiek uz skatuves, jābūt kā mācībai jebkuram. Makbeta lomas atveidotājs, baltkrievu baritons Vladislavs Suļimskis pastāstīja, ka viņš daudz strādājis ar Makbeta lomu ar dažādiem diriģentiem, un ar Mārtiņu Ozoliņu viņi saprototies no pusvārda, viss saprotams un izpildāms. Runājot par režisoriem, baritons atzina, ka viņš vienmēr respektējis viņu ieceres, jo vienmēr būs kāds, kam nepatiks vecmodīgi, ar krinolīniem apvīti iestudējumi, un arī būs tādi, kam nepatiks nekas ļoti jauns. Viņš cenšas pret to izturēties saprotoši. Par Viesturu Meikšānu viņš ir sajūsmā, jo režisora darbs šķietot adekvāts, lomu atveidotājus saprotošs, līdz ar to viņš no šīs sadarbības gūstot baudījumu.