17. jūnijā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un 18. jūnijā Talsu Tautas namā koncertos MacchinAria uzstāsies Lietuvas Simfoniskais pūtēju orķestris un tā diriģents, mākslinieciskais vadītājs Leifs Karlsons. Kopā ar orķestri uzstāsies arī sitaminstrumentu ansamblis Giunter Percussion un latviešu sitaminstrumentālisti Guntars Freibergs un Edgars Saksons.

Sarunā ar Leifu Karlsonu uzzinām par Lietuvas orķestra viesošanos Latvijā, koncerta programmas veidošanu, par diriģenta sadarbību ar Lietuvas kolektīvu un nākotnes mērķiem, par aktuālajiem koncertiem Zviedrijā, kur svin karaļa 50. valdīšanas gadskārtu un karaļa Gustava Vāsas tronī kāpšanas 500. gadskārtu.

Vai esat agrāk uzstājies ar sastāvu, kur līdzās likti simfoniskais pūtēju sastāvs un sitaminstrumentu ansamblis?

Jā, man ir šāda pieredze. Zviedrijā strādāju par mūzikas inspektoru Zviedrijas bruņoto spēku mūziķu sastāvos. Man ir tie paši pienākumi, kas manam Latvijas kolēģim, Nacionālo bruņoto spēku galvenajam diriģentam Andim Karelim. Pie tam esmu Lietuvas Simfoniskā pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs un savulaik spēlēju pazīstamajā Zviedrijas sitaminstrumentu ansamblī Kroumata.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par mirkli, kad kā profesionāls sitaminstrumentālists sapratāt, ka vēlaties būt arī diriģents.

Kroumata ansambli dibinājām 1978. gadā. Bijām seši dalībnieki, un mums nepārtraukti bij jāizlīdz viens otram, savā veidā jānodarbojas ar diriģēšanu, iestāšanās ierādīšanu. Mani aizvien ieintriģēja diriģēšana, atskaņojuma vadīšana. Vēlāk mani sāka interesēt līderība mūzikas atskaņojumā. Būt tam cilvēkam, kurš pārējos vada uz veiksmīgu atskaņojumu, vai tieši otrādi – pakāpjas malā, kad partitūra neprasa diriģenta iejaukšanos, - tāds ir mans ceļš uz diriģēšanu.

Lūdzu, pastāstiet vairāk par programmu, kura skanēs Liepājā un Talsos.

Daļēji šī programma veidota, jo vēlējāmies sadarboties ar Pāvela Gintera ansambli un viņu Latvijas kolēģiem. Tālab izvēlējos skaņdarbu, kuru savulaik, 80. gadu sākumā, atskaņojām ar Kroumata ansambli. Kopš tā laika šis opuss vairs nav atskaņots. Vēlējāmies būvēt programmu ap sitaminstrumentu specifisko skanējumu, tāpēc pievienojām skaņdarbu marimbai, ko komponējis amerikāņu marimbists Marks Fords. Ap šiem diviem darbiem centrējas mūsu programma. Tad domājām – kas vēl mūzikas repertuārā būtu atbilstīgs ar zīmīgu lomu sitaminstrumentiem? Protams, Ravela Bolero un mazo bundziņu ostinētais motīvs, kas vijas cauri šim darbam. Tas likās ļoti dabisks papildinājums koncertam.

Ņēmām vērā arī to, ka pūšaminstrumentu sastāvam pārsvarā mūziku raksta vīrieši, bet mūsu sastāvam lielisku mūziku komponējušas arī sievietes. Programmā esam iekļāvuši kanādiešu komponistes Džūlijas Žirū opusu Radial Shadows. Pievienojām arī jauku uvertīru.

Ravela Bolero vismaz pēdējā laikā pierasts redzēt koncertprogrammu noslēgumos. Jūs darāt tāpat, vai arī esat tam atraduši vietu vidū starp citiem darbiem?

Arī mēs spēlēsim Bolero pašās koncerta beigās. Tas ir pazīstams skaņdarbs, un pēc tā milzīgā crescendo ir grūti spēlēt vēl kaut ko citu. Vēlos teikt vislabākos vārdus par orķestra mūziķiem, kuri fantastiski spēlē šīs partitūras solo līnijas.

Cik ilgi sadarbojaties ar Lietuvas orķestri, kā turpināsies jūsu sadarbība?

Ik sezonu pagarinu līgumu par vienu gadu. Sākām strādāt kopā pirms diviem vai trim gadiem. Uzstādījām mērķi kļūt par vienu no desmit labākajiem pūtēju orķestriem Eiropā. Mēs esam ceļā uz šo mērķi, un es vēlētos nākotnē vēl vairāk izpētīt orķestra krāsu paleti. Kolektīvā notiek paaudžu maiņa, nāk jaunie mūziķi, kas izglītību guvuši Lietuvā, kā arī Skandināvijā, Vācijā vai Holandē, un ar to ceļas orķestra līmenis. Vēl jāņem vērā, ka atnācu pie kolektīva, kas pārsvarā spēlēja parāžu repertuāru, vienlaikus maršējot pa ielām. No tā izrietēja attieksme un skaņas kvalitāte. Esam to pavērsuši jaunā virzienā, nu esam simfoniskais pūtēju orķestris. Vēlamies pasūtīt daudz jaundarbu un izveidot savu skanējumu. Mans darbs ar orķestri vēl nav galā.

Cik daudz esat paguvis iepazīt lietuviešu komponistu rakstīto mūziku pūtēju orķestrim?

Ir skaņdarbi, kas jau ir uzrakstīti. Agrīnajās Kroumata dienās spēlējām mūziku, kas bija pieejama, protams, mums rakstīja jaunus darbus, bet dažreiz varēja vēlēties, lai tie būtu uzrakstīti interesantāk, un tā mēs arīdzan izglītojām jaunos komponistus, kā viņi varētu pilnveidot savu rakstību sitaminstrumentu vienībai. Mēs arī ļoti reti pasūtījām darbus praktizējošiem sitējiem, daudz biežāk sadarbojāmies ar komponistiem, kas pirms tam bija izpaudušies citos žanros. Darbā ar jauniem lietuviešu opusiem orķestrim esam vēl ceļa sākumā. Iedvesmot un pa reizei mazliet pamācīt jaunos komponistus ir ļoti iedvesmojoši, tas vienmēr ir kā ceļojums.

Pēdējais jautājums par Leifa Karlsona koncertu Zviedrijas karaļpārim dienā, kad tapa sarunas ieraksts.

Zviedrijas karalis šogad svin 50 jubileju kopš kāpšanas tronī. Vienlaikus atzīmējam 500. gadskārtu kopš Gustavs Vāsa kļuva par pirmo Zviedrijas karali. Koncerti notiek visu vasaru, bet šoreiz diriģēju Gotlandes militāro ansambli. Tā bija jauka ceremonija ar skaistu mūziku. Marši, nacionālā himna – viss kā pienākas. Gan klausītāji, gan karaļpāris bija ļoti priecīgi par koncertu.

Vai jums plānoti vēl citi svētku koncerti?

Pagaidām tas ir viss, atgriezīšos rudenī, kad septembra vidū būs lieli svētki, spēlēs militārās mūziķu vienības. Man kā mūzikas inspektoram jāorganizē desmit militārie ansambļi, kas ies kopīgā parādes gājienā 16. septembrī. Pirms tam atgriezīšos Viļņā, kurp dodos arī tagad, mums būs mēģinājumi Latvijas tūrei. Tāpat mums būs vasaras koncerti Viļņā, Filharmonijas vasaras festivālā, un vēl citviet.

Ļoti gaidu viesošanos Latvijā, ir pagājis zināms laiks, kopš pēdējoreiz viesojos. Toreiz koncerts notika Lielajā ģildē. Dzirdēju, ka koncerts Liepājā notis lieliskā koncertzālē. Un ceru, ka mums palīdzēs lieliskā akustika.