LSM ziņās: «Mazais princis» pārtop muzikālos zīmējumos. Komponists Andris Vecumnieks stāsta par jauno koncertuzvedumu

"Beidzot tas notiks!" izsaucas komponists Andris Vecumnieks, runājot par koncertuzveduma "Mazais princis" pirmizrādi, kas 30. jūlijā pulksten 15 risināsies Rundāles pils Zaļajā teātrī, Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotā festivāla "Liepājas skaņas Rundāles pilī" ietvaros. Uzvedumu, kas adresēts ģimenēm ar bērniem, veido Spēlmaņu nakts un Lielās mūzikas balvas laureāte – režisore Zane Kreicberga tandēmā ar komponistu Andri Vecumnieku, kurš Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazo princi" ietērpis jaunās skaņu drānās, radīdams partitūru pūšaminstrumentu kvintetam un trompetei.

Slaveno Antuāna de Sent-Ekziperī stāstu izstāstīs Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi – flautists Reinis Lapa, obojists Mārtiņš Zālīte, klarnetists Kārlis Catlaks, fagotiste Lindsija Deivisone un mežradznieks Ingus Novicāns kopā ar trompetistu Mārtiņu Zuju un aktieri Ēriku Vilsonu. Uzveduma scenogrāfiju veido Varis Siliņš.

"Sākotnēji bija ideja "Mazo princi" īstenot jau 2020. gada vasarā un tad braukt uz skolām, bet sākās pandēmija," stāsta Andris Vecumnieks un smaidot atstāsta, ka vienlaicīgi divi orķestri viņam pasūtījuši divas pasakas: "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pasūtīja Ineses Zanderes pasaku par mūzikas instrumentiem, kas mazā pandēmijas pauzītē paspēja izskanēt Rēzeknē, "LNSO Vasarnīcā", un pavasarī - arī Jēkabpilī. Rudenī, protams, atkal nekas nenotika. Tagad iecerēts, ka pirmajā "LeNeSoNa" koncertā septembra beigās tā varētu izskanēt Rīgā. Savukārt otras pasakas radīšanu ierosināja Liepājas Simfoniskais orķestris, un šajā gadījumā bija jārada pasaka nevis lielajam orķestrim, bet sešiem pūšaminstrumentiem - pūtēju kvintetam jeb flautai, obojai, klarnetei, fagotam un mežragam, kā arī trompetei. Liepājas orķestris arī ierosināja, ka tas varētu būt "Mazais princis". Tad talkā nāca Orests Silabriedis un režisore, dramaturģe Zane Kreicberga, kuri izveidoja savu versiju.

Šeit gan uzreiz jāsaka, ka sākumā bija mūzika un pēc tam sākās stāsts, un šobrīd izrādes oficiālais žanriskais nosaukums ir "muzikālie zīmējumi". Jo neaizmirsīsim, ka Antuāna de sent Ekziperī grāmatā ir viņa paša zīmējumi.

Tas nebūs simtprocentīgi un absolūti viens pret vienu visiem zināmais darbs, bet drīzāk manas, Zanes un Oresta vīzijas par to, ko no šīs pasakas varētu uztver, paņemt un piedāvāt citiem," prāto komponists un piebilst: "Domāju, visi piekritīs, ka "Mazā prinča" dziļuma līmenis un filozofiskais skats sniedzas tālu ārpus pasakas parametriem: to izlasot, katram rodas savas dzīves gudrības un savas dzīves pieredzes risinājums un attēlojums."

Vairāk - ierakstā.