Ziņkārīgs kā bērns, gudrs kā sirmgalvis. Dzejnieks Māris Čaklais Jāņa Petera atmiņās

Dzejnieks Māris Čaklais mums katram droši vien saistās ar kaut ko savu.

Pieminot viņa vārdu, vieniem ieskanēsies ausīs savulaik populārā dziesma "Dzeguzes balss", citiem – "Uzsniga sniedziņš balts", bet kāds varbūt pieies pie sava grāmatu plaukta, kurā glīti rindosies Māra Čaklā daudzie dzejoļu krājumi, viņa sarakstītais bestsellers "ImKa" par komponistu Imantu Kalniņu un Māra pēdējais izaicinājums – grāmata "Izaicinājums" par pirmo Latvijas Valsts prezidenti – Vairu Vīķi-Freibergu.

Dzejniekam Jānim Peteram Māris Čaklais ir bijis tuvākais no draugiem dzejniekiem. Savā ziņā – pat dzejas skolotājs! Toties Māri Jānis Peters ir piejaucējis Liepājai, kas ar Māra Čaklā ierašanos šajā vēju pilsētā un diezgan strauju nokļūšanu Imanta Kalniņa muzikālo interešu rādiusā uzvirda tik karstu radošās rosības temperatūru, kāda salīdzināma varbūt tikai ar 20.gs sākumu  no Latvijas netālajā Vitebskā, kur Markam Šagālam, nodibinot Mākslas skolu un piepulcējot tai avangardistu Kazimiru Maļēviču, par "provinciālo caurumu" dēvētā pilsēta kļuva par lielu un nozīmīgu mākslas centru.

Raidījumā "Mūsu leģendas" dzejnieks Māris Čaklais atdzīvojas Jāņa Petera atmiņās par Liepājas laiku un Stāmerienas muižu, par to, kā kopā ar Džemmu Skulmi par Māri devuši galvojumu biedram Pugo, par Māra Čaklā dzejas valodu un pasaules izjūtu, par Pētera Zeiles peldbiksēm, nopietno un nenopietno…

Dzejnieka garšīgos stāstus muzikāli papildina Imanta Kalniņa "Lilioma dziesma", "Akāciju palags", "Pilsētā, kurā piedzimst vējš", "Raganas dziesmiņa pirms sprieduma pasludināšanas", "Jātnieka dziesma", "Dziesma par četriem baltiem krekliem" un "Dzeguzes balss", Imanta Zemzara "Dziesmiņa par sudraba vēdzeli" un "Jautājums", kā arī Raimonda Paula dziesma "Tautas acis".