2014. gada 3. janvārī 75. dzimšanas dienā sveicām Daini Staltu (1939-2014) - pēc tautības un pēc pārliecības līvu, Atmodas laika aktīvistu, folkloras draugu kopas "Skandinieki" dibinātāju un vadītāju, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri un Lielās folkloras gada balvas laureātu.

Jubilāram veltītu pārraidi ciklā "Mūsu leģendas" veidojusi Gita Lancere.

Izrādās, ka Dainis Stalts savulaik studējis bioloģiju Latvijas Universitātē un absolvējis arī Lietišķās mākslas vidusskolu. Ilgus gadus bijis Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja galvenais speciālists folkloras jautājumos, ekspedīcijās apceļojot visu Latviju.

Viņu vienmēr interesējusi Latvijas vēsture un senvēsture. Pateicoties viņa neatlaidībai un uzstājībai, Līvu laukumā kopš 2006. gada uzstādīta Līvu sakrālā tēla kopija, iezīmējot šī laukuma vārda devēju nozīmi Latvijas vēsturē.

Tomēr visskaļāk Daiņa vārds izskanējis folkloras kopas „Skandinieki" sakarībā. Tāpēc šajā raidījumā pirmkārt atskatāmies uz „Skandinieku" raibo vēsturi, kas sākusies 1976. gadā. „Kā šodien atceros: apsēdos pie basa kokles, un man līdzi bija kaudze ar karavīru dziesmām," atceras raženais līvs.

Jau no paša sākuma „Skandinieki" par savu mērķi izvirzījuši nevis tukšas popularitātes gūšanu, bet gan folkloras kustības un nacionālās pašapziņas ideju iedzīvināšanu visā Latvijā.

„Rīgā uzstājāmies reti, jo čekas modrā acs nenolaida no mums savas plakstu vēdas. Kad atjēdzās, bija jau par vēlu. Visās Latvijas malās bija saradušies mūsu ceļa gājēji," – tā Dainis.

„Mūsu motivācija okupācijas laikā bija skaidra – jādara viss, lai mūsu tautai rastos iekšējie dvēseles spēki, kas ļautu iztaisnot muguras un pacelt galvas. Nevardarbīgas pretošanās ceļš varēja būt vienīgi mūsu dziesmas un tautas kultūras mantojums. To pierādīja pirmais festivāls „Baltica" – tāda tautas manifestācija vēl nebija bijusi... Ar saviem karogiem lepni soļojām no Sporta pils līdz Doma laukumam," 2010. gada intervijā stāsta Dainis Stalts.

Latvijas Radio ierakstos Daiņa Stalta balss skanējusi jau no 20. gadsimta 80. gadiem, kad sestdienu pēcpusdienās ēterā varēja dzirdēt viņa raidījumu „No tautas krātā dziesmu pūra". Cenzūras vērīgās acs uzmanīts, šī raidījuma ietvaros Dainis tomēr prata paust drosmīgas nacionālas idejas un audzēt nacionālo pašapziņu.

Raidījuma pēctecis bija „Austras koks", ko veidoja Gita Lancere un Andris Kapusts. 1995. gada novembrī viņi iztaujāja Helmī un Daini Staltus, un raidījuma „Mūsu leģenda" ietvaros piedāvājam noklausīties šo teju 20 gadus seno sarunu!