Latvijas Neatkarības proklamēšanas 35. gadadienas svētku programmā "Klasika" iekļāvusi kāda sevišķi šarmanta un aizraujoša raidījuma atkārtojumu: Ilgas Augustes veidots, ēterā tas izskanēja 2017. gada 4. maijā, un tajā tikāmies ar īpašu cilvēku – dzejnieku un politiķi JĀNI PETERU (1939-2025).

Gara bruņinieku un Latvijas Neatkarības idejas neatlaidīgu virzītāju gan te, Latvijā, gan "citadelē" Maskavā, kur Jānis Peters kopā ar vairākiem citiem inteliģences gaišajiem prātiem bija ievēlēts PSRS Tautas deputātos, pēc tam kļuva par Latvijas Republikas valdības pilnvaroto pārstāvi Maskavā, bet pēc PSRS sabrukuma – par pirmo Latvijas Republikas vēstnieku Krievijā un dzīvās vēstures aculiecinieku vietā, kur izšķīrās valstu likteņi. Arī Latvijas.

Viņa atmiņas par tā laika notikumiem prāts saglabājis ar fotogrāfisku precizitāti. Tās plūst kā plaša upe ar pietekām un attekām vai pie katra uzvārda. "Viegli man nebija, bet interesanti gan," saka Dzejnieks.

Kad gribas novirzīties pa kādu no tām, Jānis Peters saka: "Tas iekavās." Iekavās par to, kā Maskavas mērs Lužkovs padomju ētikas stilā uzcēla baznīcu Staļina nopostītās vietā, par to, kā lamāja Peteru uz Kremļa eskalatora kāpnēm, sak, kā jūs vispār ko tādu iedomājāties - būvēt Latvijas neatkarību uz krievu rēķina?

Uz vienu jautājumu tiešu atbildi gan sadzirdēt neizdosies. Vai puča dienās, atrodoties tik tuvu "lapseņu pūznim", Jānim Peteram nebija bail?

Vaicāts, no kurienes tas viedais miers, spēja redzēt pasauli no putna lidojuma, nepalaižot garām nepamanītu ne mazāko sīkumu, dzejnieks atbild kristiski: "Pašam sevi analizēt ir ļoti grūti, un brīžam tas var izskanēt kā pašlielība. Mans tēvs bija politiķis, Latvijas neatkarības jeb brīvības cīņu dalībnieks. Viņš bija tēmēts uz politiku, varēja par to spriest no rīta līdz vakaram, mamma - latviešu literatūras skolotāja, ļoti garīgs cilvēks. Viņi abi runāja par politiku, par pirmskara Latviju, rakstniekiem, grāmatām."

Mūzika, kas vietumis iegaismojas sarunas laikā, ir paša dzejnieka izraudzīta.

Pārraidi papildina fragmenti no 2020. gada 4. maijā – Neatkarības deklarācijas parakstīšanas 30. gadadienā – notikušās telefonsarunas ar Dzejnieku: pandēmija tolaik liedza satikties klātienē. Jānis Peters šajā sarunā stāsta par Latvijas neatkarības tuvināšanu un 1990. gada 4. maiju.