Savulaik uz izcili apdāvināto komponistu Ringoldu Ori tika liktas lielas cerības tieši latviešu simfoniskās mūzikas laukā.

Tālab daudzi, iespējams, bija vīlušies, kad jaunais skaņradis nolēma doties pa vieglā žanra ceļu, 1957. gadā pēc komponista diploma saņemšanas un skaņu režisora gaitām Latvijas Radio kļūdams par Rīgas estrādes orķestra dibinātāju. Pēc desmit gadiem Ore nostājās pie Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra diriģenta pults, taču spilgto ceļu mūzikā pārtrauca negaidīti agra nāve: mūžībā Ore devās 37 gadu vecumā.

Mediņskolas mūzikas teorijas un kompozīcijas nodaļā par Ores plašajām zināšanām mūzikas vēsturē bijis pārsteigts viņa gados jaunais pedagogs Oļģerts Grāvītis, kurš ar laiku kļuvis par Ringolda labu draugu un apjūsmojis viņa strauji augošo skanuplašu kolekciju, kurā lielu daļu aizņēmuši džeza ieraksti.

Gandrīz kā teicamnieks 1957. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasi, Ringolds Ore daudzus pārsteidza, velnam (šajā gadījumā – džezam) atdodams ne tikai mazo pirkstiņu, bet visu roku. Ringolds kļuva par Rīgas estrādes orķestra dibinātāju, diriģentu un māksliniecisko vadītāju, likdams pamatus profesionālā džeza attīstībai Latvijā.

Jāzepa Kulberga atmiņas

Jau studiju gados Ringolds Ore kļuva par Latvijas Radio skaņu režisoru, un Latvijas pieredzējušākais skaņu režisors Jāzeps Kulbergs bija viņa pēctecis Radio. Abi iepazinās Konservatorijā, kur Kulbergs mācījās muzikoloģijas nodaļā.

"Ringolds bija ļoti draudzīgs, atsaucīgs, dzīvespriecīgs cilvēks. Ar viņu varējām izrunāties par visādām lietām. Ores priekšrocība bija lieliska absolūtā dzirde, tāpēc klavieres viņam nevajadzēja: partitūru Ringolds lasīja kā grāmatu," atmiņās dalās Jāzeps Kulbergs, atceroties daudzus brīžus no kopīgajām gaitām.

Jautāts, kā, būdams muzikologs, Jāzeps Kulbergs vērtē Ringolda Ores sacerējumus 50. gadu kontekstā, viņš teic tā: "Estrādes dziesmās Ore bija liriķis. Turklāt viņa lirika atšķīrās ar sirsnīgu noskaņu. Viņam nebija nekādu ekstraizgudrojumu paņēmienos vai harmonijās, bet viss bija vietā un laikā, un tautai ļoti patika."

Vienlaikus Jāzeps Kulbergs atgādina, ka Ringoldam Orem pieder arī daudz citu žanru darbu: "Bija vairākas instrumentālās miniatūras, ko atskaņoja Raimonds Pauls ar savu trio, tāpat diplomdarbs - programmatiskā simfoniskā poēma "Tīreļa noslēpums", ļoti skaists darbs ir Čellsonāte, tāpat kantāte "Uz saulaino tāli", balets "Varavīksne", "Latvju rapsodija", "Suitu dejas". Tā ka savā īsajā mūžā Ringolds paspēja ļoti daudz, kaut arī aizņemtība ar estrādes orķestriem, protams, bija milzīga."

Jura Kļavas stāsts

Līdztekus mākslinieciskā vadītāja pienākumiem skaņu ierakstu studijā "Melodija", Ringolds Ore no 1962. gada strādāja arī par teorētisko priekšmetu pasniedzēju Latvijas Valsts konservatorijā, kur iepazinās ar tolaik jauno pianistu un arīdzan džeza entuziastu Juri Kļavu, kurš pašlaik strādā par koncertmeistaru Rīgas 45. vidusskolā. Abus saistīja ļoti cieša draudzība. Ne velti Ringolds Juri uzaicināja darbā 1966. gadā izveidotajā Radio un televīzijas orķestrī.

"Ringolds man bija ļoti labs draugs, varētu pat teikt – sirdsdraugs. Iepazināmies ciešā saistībā ar mūziku, tobrīd, šķiet, mācījos trešajā vai ceturtajā kursā. Mūs vienoja interese par džezu, simfodžezu. Bijām radniecīgas dvēseles. Lai gan Ringolds bija pasniedzējs, mūsu attiecības drīzāk bija koleģiālas. Lielākoties tikāmies pēc stundām: vai nu "Cirka bufetē", vai arī restorānā "Kaukāzs" – tās bija divas vietas, kur Konservatorijas vīrieškārtas mācībspēki mēdza uzturēties visbiežāk..."

Runājot par profesionālām lietām, Juris Kļava neslēpj, ka abiem bijušas ļoti līdzīgas gaumes: kormūzikā sajūsminājušies ne par Melngaili, Vītolu vai Dārziņu, bet gan Barisonu, un ļoti patikuši arī impresionisti – Ravēls un Debisī.

"Ringolds bija arī vienīgais, ar kuru sarakstījos armijas laikā: viņš man rakstīja visas pēdējās klačiņas, kas notiek džeza laukā un kas – profesoru elitē. Tāpat sīki un smalki stāstīja, ka plānojis dibināt estrādes orķestri. Viņš ļoti gaidīja mani pārnākot no armijas," atceras Juris.

Jautāts par Ringolda Ores cilvēciskajām īpašībām, Juris Kļava iegrimst atmiņās: "No viņa nāca dvēselisks siltums. Tāpēc arī dramatiskās kompozīcijas viņam tik labi nepadevās. Teicu viņam reiz – beidz taču ampelēties un raksti tikai to, ko jūti un gribi! Viņš nopūtās – ak, Juri, ja tā varētu..."

Pianists Juris Kļava atklāj arī to, kādu repertuāru visbiežāk spēlējis Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestris tā pirmajos gados. "Atskaņojām amerikāņu džeza klasiku un, saprotams, padomju tēmas, kuras Ringolds pamanījās apdarināt tā, ka varējām tikai brīnīties. Cepuri nost! Līdz ar to žūrija vai cenzūra nevarēja piesieties. Ringolds pats vairāk rakstīja programmatisku mūziku, viņam bija dažādas dabas ainavas, ļoti daudz etīžu."

Tāpat Juris atceras, ka ne jau katrs mūziķis varējis kļūt par orķestra dalībnieku. Daudz nozīmējusi arī katra konkrētā mūziķa interese par džezu. Viņš īpaši uzsver Ringolda Ores atrastā un uz Rīgu uzaicinātā džeza speciālista Vitālija Dolgova lomu orķestra darbībā un attīstībā.

"Ringolds nekad neuzskatīja, ka radījis kaut ko izcilu vai brīnišķīgu. Viņš bija tāds... delikāti kautrīgs, ar sirsnīgu un plašu dvēseli. Viņš ļoti pārdzīvoja, kas notika visapkārt. Diemžēl savu darīja alkohols. Un cigaretes. Tur aizgāja pie trim paciņām dienā: kā vienu cigareti beidza, tā nākamo sāka. Un kafija... Nepārtraukta kafija," – spožā talanta ātro degšanu skaidro Juris Kļava.

Zigurda Lindes piezīmes

Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra pamatsastāvā Ringolds Ore savulaik uzaicināja arī trompetistu Zigurdu Lindi, kurš līdz tam vaiga sviedros rāvās Rīgas estrādes orķestrī. Šis darbs nogurdināja ar nemitīgiem koncertceļojumiem un traucēja studijām augstskolā...

Zigurds Linde zina stāstīt, ka 60. gadu vidū visās brālīgajās republikās pie radiokomitejām jau bija izveidoti estrādes orķestri, bet Latvijā tieši Ore panāca to, ka tiek radītas attiecīgas štata vietas. Protams, šai sakarībā neizpalika arī vairāki Maskavas apmeklējumi, lai pārliecinātu augstākstāvošos.

"Viņš bija ļoti ieinteresēts dibināt orķestri, lai mūziku, ko spēlē restorānos, kafejnīcās un deju laukumos, paceltu daudz augstākā līmenī un atskaņotu profesionāli. Šī mērķa vārdā Ringolds rīkoja konkursus, meklēja mūziķus arī Krievijā un citās republikās, iespēju robežās pieaicinot vislabākos mūziķus, kuri teicami spēlēja kā klasiku, tā džezu. Katru frāzi viņš izstrādāja ar vislielāko rūpību, gluži kā laboratorijā izpulējot katru nieciņu. Viņš mēģināja gan izdziedāt, gan vārdiem pastāstīt, un bieži vien vaicāja mūsu domas.

Spēlējot mazāk skatījāmies notīs, vairāk – uz Ringoldu: viņa izteiksmīgo mīmiku, uzskatāmo žestu, daiļrunīgo sejas izteiksmi. Tik interesanti viņš visu parādīja – stilu, dinamiku! Arī starpbrīžos Ore vis negāja atpūsties uz kafejnīcu, bet ar mūziķiem diskutēja, ko un kā vēl labāk nospēlēt.

Tas pats bija arī ierakstu studijā: gan mēģinājumos, gan arī ierakstos viņš šad un tad apturēja orķestri un jautāja, kā domājam mēs, mūziķi, kā mums gribētos to vai šito. Viņš bija absolūts pretstats tiem diriģentiem, kuri atzīst tikai vienu – viņu viedokli un ir stūrgalvīgi savos spriedumos. Tas bija ļoti patīkami, ka mēs, orķestra mūziķi, tiekam uzklausīti un respektēti."

Zigurds Linde arī atklāj, ka arī ārpus mūzikas diriģentu un orķestra dalībniekus vienojusi lieliska saprašanās: "Kad satikāmies ārpus mūzikas, svētku brīžos, par mūziku nerunājām: diskutējām par mašīnām, meitenēm, sadzīvi, nākotnes iecerēm un plāniem."

Ansambļa diplomātiskais nosaukums – Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestris – ļāva tā dibinātājam Ringoldam Orem kolektīva repertuārā iekļaut visplašākā diapazona mūziku – no amerikāņu džeza klasikas līdz visjaunākajiem latviešu komponistu džeza skaņdarbiem. Ar lielu prieku Ringolds Ore iestudēja savu kolēģu – Raimonda Paula, Lolitas Vambūtes, Ivara Vīgnera, Ģederta Ramana un citu autoru skaņdarbus. Daudz strādāja ar solistiem: koncertos uzstājās gan Zigfrīds Račiņš, gan Jānis Zābers. Šajā sakarībā repertuāra tapšanu detalizēti atklāj Zigurds Linde.

Dzīves izskaņa

1968. gada 7. jūnijā savā dzīvoklī Dzelzavas ielā 23 Ringolds Ore bija viens. Viņa sieva Julona ar meitu Žermēnu atpūtās Krimā. Komponistam piepeši kļuva slikti ar sirdi. Ārsti vēlāk stāstīja, ka tik plašu infarktu, ka sirds pārplīsusi vairākās  vietās, viņi nav pieredzējuši...

Stāsta Juris Kļava: "Ringolda nāve man bija kā ilgstošs murgs... Ilgi nevarēju tam noticēt. Labi atceros, ka tajā dienā strādāju, kopēju notis un gribēju doties pie Ringolda. Bet tad sasāpējās zobs, un mana kundze mani pierunāja doties pie zobārsta. Kad iznācu no ārsta kabineta, sieva mana saka – tu zini, Ringolda vairs nav... Minējumi bija visādi. Sekcija atklāja vairākus infarktus. Nav ko noliegt, Ringolds mīlēja grādīgos dzērienus, taču tobrīd it kā bija no tās ligas izārstējies. Vēlāk gan izrādījās, ka pa kluso turpinājis. Bija arī pasācis traki pīpēt. Arī ķermeņa svars bija diezgan solīds..."

Atvadīšanās no Ringolda Ores notika Lielās ģildes Baltajā zālē. Tā bija pārpildīta. Orķestris spēlēja līdz tam vēl nedzirdētus džeza skaņdarbus, kurus speciāli šim gadījumam bija aranžējis Vitālijs Dolgovs. Izrādījās – tās bija kompozīcijas, ar kurām amerikāņu džezmeņi atvadās no saviem mīļajiem kolēģiem...