Šonedēļ ciklā „Mūsu leģendas” ne tikai par mākslu, bet arī par naudu un latvju rakstiem. Gaidot mūsu nacionālās grafikas skolas pamatlicēja Riharda Zariņa 150. gadskārtu, uzklausām Kristīni Ducmani, Aiju Jansoni, Maritu Bērziņu, Ingrīdu Burāni un Valdi Villerušu.

Rihards Zariņš absolvējis Aleksandra Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, bijis arī viens no pulciņa “Rūķis” dibinātājiem un aktīvs tā biedrs. Pēc studijām, pateicoties saņemtajai Štiglica skolas stipendijai, izglītību papildinājis Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Atgriežoties Krievijā, Rihards Zariņš sāk darbu Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā, kur ar ievērojamiem panākumiem strādā 20 gadus.

1919. gadā mākslinieks atgriežas Latvijā, kur izveidoja un līdz 1933. gadam vadīja Latvijas Valstspapīru spiestuvi.

Zariņš ir zīmējis metus lielākajai daļai Latvijas Republikas papīra naudaszīmju, tāpat mākslinieks ir metālnaudas autors, par izcilāko uzskatāms 5 latu sudraba monētas dizains. Monēta kļuva par savdabīgu neatkarīgās Latvijas simbolu, akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdiem runājot, “Riharda Zariņa pieclatnieks ir mūsu monētu pasaules himna”.

No 1921. gada līdz 1936. gadam Rihards Zariņš Mākslas akadēmijā vadīja Grafikas meistardarbnīcu. Par savu lielāko veikumu mākslinieks pats atzina “Latvju rakstus”, izdevumu, kam latviešu etnogrāfiskos materiālus viņš bija vācis jau kopš studiju gadiem. No 1926. līdz 1934. gadam Zariņš Mākslas akadēmijā lasīja latviešu ornamenta un etnogrāfijas kursu.