4. marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā "Lielā mūzikas balva 2013" par mūža ieguldījumu tika pasniegta izcilajai latviešu operdziedātājai Regīnai Frinbergai.

Regīnas Frinbergas (1928) karjera uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ilga mazliet vairāk nekā 20 gadu laikā no 50. gadu sākuma līdz 70. gadu pirmajai pusei. "Regīna Frinberga bija sava laika labākais liriskais opersoprāns," stāsta Orests Silabriedis. "Viņai bija dabas dota balss. Kā pati Regīna Frinberga kādā radiointervijā teica – nekas neesot bijis jāstāda vai jāpārstāda, atlika tikai attīstīt. Šī iemesla dēļ dziedātāja konservatoriju beidza četros, nevis piecos gados. Pati kopā ar koncertmeistaru sagatavoja eksāmena programmu. Klausījās Aleksandrs Viļumanis seniors, klausījās citi pedagogi un atzina par labu esam".

Dziedāt Regīnai Frinbergai nozīmē to pašu, ko elpot, ko dzīvot. Intervijā ar Orestu Silabriedi dziedātāja atklāj gan stāstu par savām bērnības gaitām Daugavpils lauku saimniecībā, kur itin visa ģimene bijusi muzikāla: „Visiem bija lieliskas balsis!" Uzzinām gan par viņas bērnu dienu pārdzīvojumiem, gan grūto ceļu uz lielo opermākslu.

Regīnas balsij piemita plašs diapaznons: „Jā, no apakšējā la līdz augšējam mi bemol," ne bez lepnuma šodien saka dziedātāja un piebilst: „Dziedāšana bija ļoti mīļš un patīkams darbs."

Taču tikpat mīļš un patīkams darbs viņai bija arī pedagoģija. Regīnas Frinbergas audzēkņu vidū rindojas daudzi tenori, savukārt no pirmajām audzēknēm jāmin Lilija Greidāne un Maija Krīgena. Un tieši pie Regīnas Frinbergas savu vokālās mākslas ceļu sākusi arī Kristīne Opolais.

Stāsta Lilija Greidāne: „Skolotāja daudz strādāja pie tā, lai balss plūstu pēc iespējas dabiskāk, lai dziedātājs neforsētu. Cik viņa bija pacietīga! Nekad neizgāja no rāmjiem. Vienlaikus Regīna bija prasīga un teica, ja kas nepatika, bet – viņas kritika bija objektīva. Tāda, lai mēs saprastu, kādai jābūt attieksmei pret dziedāšanu."

Viņa atceras: „Šķiet, tas varēja būt 1973. gads, kad paralēli pedagoģiskajam darbam Regīna Operā iestudēja Lučiju – tik grūto lomu, kas paredzēta koloratūrsporāniem! Bet viņas trumpis bija siltums, maigums, sirsnīgā sievišķība."

Lučiju kā vienu no savām vismīļākajām lomām min arī pati Regīna Frinberga: „Lučijas loma bija sevišķa un prasīja daudz darba: bija gan grūtas pasāžas, gan dažādi krikumiņi, bet tā man bija ļoti mīļa loma. Ar savu skolnieci Maiju Krīgenu dziedājām blakus – tās ir ļoti mīļas atmiņas."

Tikpat mīļas atmiņas saistītas arī ar dziedātāju Artūru Frinbergu – Regīnas skatuves partneri un vienlaikus dzīvesbiedru: „Jutos ļoti labi, ja viņš bija blakus: Artūrs bija pirmais padomdevējs, kurš nekavējoties vaļsirdīgi izteica savu viedokli. Tas bija neatsverami."

Neskatoties uz izplatīto uzskatu, ka vienmēr dabiskāk un vieglāk atveidot tēlus, kas tuvāki paša dziedātāja raksturam, par vienu no labākajām Regīnas Frinbergas lomām kļuva titulloma D. Šostakoviča operā „Katrīna Izmailova" („Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta").

Mazliet faktu par dziedātājas radošo biogrāfiju. 1953. gadā Regīna Frinberga debitē uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, dziedot titullomu Alfrēda Kalniņa operā "Baņuta". Drīz pēc tam viņa piedalās Maskavas dekādē, kur pārstāv Latvijas mākslu, dziedot titullomu "Baņutā", Annu Marģera Zariņa operā "Uz jauno krastu" un Fevroniju Nikolaja Rimska-Korsakova operā "Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu". Uzreiz pēc dekādes Regīna Frinberga saņem pirmo padomju laika titulu, un viņas karjera plaukst.

Dziedātājas lomu skaitā ir Toska, Mimī, Liza ("Pīķa dāma"), Marta ("Ieleja"), Elizabete ("Tannheizers"),  Elza ("Loengrīns"), Amēlija ("Masku balle"), Nataša ("Nāra"), Tamāra ("Dēmons"), Katerina Izmailova. Viņa piedalās "Nībelunga gredzena" operu izrādēs, dzied Elenu Bendžamina Britena operas "Pīters Graimss" iestudējumā un ir spoža Laimdota Jāņa Mediņa operas "Uguns un  nakts" 1966. gada uzvedumā. Regīnas Frinbergas kroņa loma un karjeras vainagojums ir Lučija Doniceti operā Lucia di Lammermoor.

Latvijas Radio rīcībā esošie ieraksti liecina, ka viņa bijusi arī brīnišķīga Mikaēla, Jaroslavna,
Eiridike, Santuca un Dezdemona. Imanta Kalniņa "Oktobra oratorijas" ieskaņojumā Leonīda Vīgnera vadībā solistu kvartetā Regīnas Frinbergas spožā balss skan neticami skaisti.