Turpinot ciklu "Mūsu leģendas", ielūkojamies dzejnieces Mirdzas Bendrupes sarakstē ar dzejnieku Jāni Peteru, atklājot daudziem nezināmo vai tikai vārda pēc dzirdēto latviešu literāti.

Šī raidījuma nosaukumu "Degošie raksti" esam aizņēmušies no tāda paša nosaukuma Mirdzas Bendrupes stāstu grāmatas, kas klajā nākusi 1963. gadā. Pāris gadu vēlāk gluži vai atsprāgst gals vaļā Mirdzas Bendrupes dzejas maisam, un pie lasītājiem ceļo vairāki dzejoļu krājumi, kuru vidū arī "Vētras acs", "Pilna krūze mēnesnīcas", "Buramie vārdi", "Lukturu aizdedzinātājs" un "Sirds apziņa", kas datēts ar 1991. gadu.

Raksturojot Mirdzas Bendrupes dzejas valodu jau kopš viņas pirmajām balādēm krājumā "Dzīvība", laikraksts "Straume" 1937. gadā raksta, ka "ļoti oriģinālie sižeti, krāsainā, gleznām pārbagātā valoda ir apliecinājums, ka Bendrupe spēj dot mākslinieciski augsti vērtējamu dzeju. Viņa nevēlas iet iemītus, viegli staigājamus ceļus, bet ar visu sava temperamenta sparu laužas neizbrienamos biezokņos, būdama allaž ziņkārīga vērotāja un baudītāja, nevaldāmu dziņu un ugunīga prieka saucēja".

Par Mirdzu Bendrupi stāsta viņas dzejas rindas, ko klausāmies aktieru Roberta Zēberga un Dinas Kuples lasījumā, Ādolfa Skultes un Jāņa Ķepīša dziesmu vārdi, Edvarda Grīga dziesmas Mirdzas Bendrupes atdzejojumā no norvēģu valodas un jau pieminētās vēstules Jānim Peteram.