Pianiste Jautrīte Putniņa 8. martā svin 85. dzimšanas dienu. Visos laikos viņa bijusi brīvdomīga, bet savos izteicienos - ne tikai apburoši asprātīga, bet arī stipri nešpetna: ne jau velti par savu drosmīgo mēli savulaik tikusi muzikāli bargi represēta. Zanes Prēdeles iztaujāta, raidījumā "Mūsu leģendas" jubilāre atcerēsies amizantus dzīves atgadījumus.

Sarunā virmo gan humors, gan sirsnība, Jautrītei atceroties savā mūžā sastaptās spilgtās personības. Viena no tām – rakstniece Zenta Mauriņa. Vēl aizvien pianistei prātā viņas dzidrā, sidrabainā balss: „Mauriņas teiktajā nebija ne vēsts no liekvārdības, nevienam pat prātā nenāca viņas fiziskie trūkumi, no viņas staroja milzīgs miers, labestība," atceras Jautrīte. Atmiņā viņai palikuši arī Zentas Mauriņas sacītie vārdi pēc tolaik vēl mazās Jautrītes uzstāšanās: „Viņa saņēma manas rokas savējās un teica: „Tev jāmācās mūzika. Tu spēlē konģeniāli." Tikai pēc daudziem gadiem ieskatījos svešvārdu vārdnīcā, ko tas nozīmē."

Vēl sarunā Jautrīte Putniņa dalās atmiņās par savām gaitām Latvijas Konservatorijā, kurā iestājusies 1945. gadā. Ieradusies Rīgā, tik vien zinājusi ceļu kā no dzīves vietas līdz augstskolai un atpakaļ. Viss negājis vis tik gludi, kā varētu šķist, jo Jautrītes studiju sākumu iezīmējis pamatīgs tracis, ko izraisījis viņas vientulīgais Brāļu kapu apmeklējums 18. novembrī.

Tāpat uzzinām virkni jautru stāstu no Jautrītes pedagoģiskā darba ikdienas Konservatorijā, kur svēta lieta bijušas obligātās politnodarbības. To kontekstā izcēlies visādi ģeniālais maestro Leonīds Vīgners, kurš rūpējies par „bezpartejisko rindu tīrību..."

„Kādā svarīgā politlekcijā Leonīds Vīgners apsēžas pašā priekšā, izstiepj savas garās kājas tā, ka var redzēt tumši lillā apakšbikses, saliek rokas uz krūtīm un sāk snaust, palaikam iekrākdamies.. Lektors paskatās kaulainu aci, taču turpina lasīt lekciju. Vienā brīdī viņš vairs neiztur un saka šādus vārdus: „Diemžēl man jums jāsaka – esam strādājuši divas stundas, lai sagatavotos attīstītā sociālisma ieviešanai, bet daži biedri vienkārši guļ!" Šajā brīdī Vīgners lec kājās un saka: „Nē! Redziet, jūs divas stundas esat strādājuši, esat piekusuši, jums tagad jāiet atpūsties, bet es esmu izgulējies, es uzreiz sākšu celt attīstīto sociālismu!" Un atskanēja skaļi aplausi..."

Ieklausāmies arī citos traģikomiskos pastāstos par Konservatorijas ikdienu, tostarp Kanādas Konservatorijas delegācijas vizīti, kas ar toreizējā prorektora Nila Grīnfelda „gādību" izvērtusies par kurioziem pilnu komēdiju.

Labs garastāvoklis un izsmiešanās garantēta!