Šoreiz stāsts par komponistiem Felicitu Tomsoni (1901–1960) un Valentīnu Utkinu (1904–1995). Stāsts ne tikai par sava ceļa meklējumiem Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, bet arī par jaunradi laikmetu griežos, par cenzūru un tās ietekmi uz mākslu un tās radītājiem.

Felicitas Tomsones operu “Pūt, vējiņi” uzveda 1960.gadā. Diriģenta Edgara Tona vadītajam iestudējumam bija lemts sūrs liktenis. Ne tikai mūzikas apskatnieku iebildes, bet pat komunistiskās partijas vadītāju kritika ievērojami saīsināja uzveduma skatuves mūžu.

Savukārt Vladimirs Utkins, vēlāk augstu vērtēts Latvijas Konservatorijas mācībspēks un daudzu mūsu komponistu skolotājs, bija viens no tiem, kuru mūzikai četrdesmito gadu beigās saskaņā ar tā dēvēto Ždanova doktrīnu tika pārmests formālisma grēks.

Par Valentīnu Utkinu un viņa mūža veikumu atgādinās klarnetiste un komponiste Marina Vidmonte. Savukārt par Felicitu Tomsoni un viņas operu “Pūt, vējiņi” stāstīs muzikoloģe Aija Kupjanska. Viņas abas 20.gadsimta mūzikas dzīves līkločus pētījušas Valsts pētījumu programmas “CARD” (“Kultūra kā resurss valsts attīstībai”) ietvaros.