Šoreiz raidījumā "Latvijas mūzika uz viļņa" – saruna ar muzikologu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vecāko pētnieku Arnoldu Klotiņu. Sarunas iemesls – nesen klajā nākusī grāmata "Mūzika bēgļu gaitās. Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā. 1944 – 1951".

Šis fundamentālais, patiesi izcilais darbs ir tapis Valsts pētījumu programmas "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai/CARD" ietvaros, ir saņēmis arī Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kā grāmatas ievadā norāda autors – šis pētījums ir fiksējis neskaitāmus ideālisma un pašaizliedzības gadījumus, bez kuriem latviešu kultūra nometņu apstākļos nebūtu nedz izdzīvojusi, nedz arī ieguvusi patiesu vai sliktākā gadījumā liekuļotu apbrīnu cittautu vērotāju skatījumā.

Grāmatā minēti  neskaitāmi fakti – brīžam traģiski, brīžam pārsteidzoši vai pat šokējoši, un ļoti bieži – patiesi iedvesmojoši. Tāpat te rodams arī ļoti daudzu bēgļu nometnēs un trimdā tapušu skaņdarbu trāpīgs izvērtējums.

Paula Brīvkalne, Lidija Māršalka, Roberts Zuika, Roberts Balodis, Jēkabs Poruks, Mariss Vētra, Jānis Kalniņš, Volfgangs Dārziņš, Jāzeps Vītols, Ādolfs Ābele, Alberts Jērums, Tālivaldis Ķeniņš – vismaz šo mūziķu vārdus raidījuma gaitā pagūstam piesaukt. Bet grāmatā to minēti daudzi desmiti, ja ne simti. Jo Arnolds Klotiņš zina teikt - daudzo bēgļu vidū bijuši ap 60 komponistu un diriģentu (to vidū 20 profesionāli skoloti komponisti), apmēram 150 solistu un teju divi simti instrumentālistu.

Varētu jau teikt – kāds gan brīnums, ka latvieši jau gūstekņu un bēgļu nometnēs dibinājuši korus, ka pēc atmiņas restaurējuši neskaitāmas kordziesmas, ka sasparojušies pat latviešu operas dibināšanai Oldenburgā. Tomēr nepamet sajūta, ka bēgļu mākslinieciskās ambīcijas un viņu padarītais ir jāuzlūko tieši tā – kā brīnums.

Arnolds Klotiņš gan tamlīdzīgam sentimentam īpaši neļaujas, vien norāda – bēgļu un trimdas starptautiskā vide lika latviešiem labāk iepazīt pašiem sevi, savas labās un sliktās īpašības, un daudzos gadījumos stiprināja nepieciešamo kultūras pašapziņu.

***

Aicinām noklausīties arī Oresta Silbrieža sarunu ar Arnoldu Klotiņu, kas tapusi oktobrī!