Pianists Reinis Zariņš Dzintaru Mazajā zālē 23. martā ar Riharda Dubras klavierdarbu ciklu "Krustaceļa vīzijas. Gaisma"

Reinis Zariņš: "Kad lūdzu Rihardam Dubram uzrakstīt man kādu skaņdarbu saistībā ar Lieldienām, es nepavisam negaidīju, ka no viņa ‘‘izlauzīsies’’ tik nozīmīgs darbs kā šis koncerta apjoma opuss "Krustaceļa vīzijas. Gaisma". Rihards ar šo 15 daļu ciklu ir paplašinājis tradicionālo Krusta ceļa stāstu, uzsākot to jau no Zaļās Ceturtdienas vakara Ģetzemanes dārzā un iekļaujot nozīmīgu teoloģisku interpretāciju par Lielās Piektdienas notikumiem.

Šis darbs ir patiešām nozīmīgs ieguvums pasaules klaviermūzikas repertuāram, un, līdzīgi kā vēl viena katoļa Olivjē Mesiāna Ziemassvētku meditācija klavierēm "20 skatieni uz jaundzimušo Kristu", arī Dubras meditācija par Kristus Krustaceļu ir vienlaikus gan iespaidīgs koncertskaņdarbs, gan neaizmirstams garīgs svētceļojums".

Reiņa Zariņa  izvēlētie un koncertprogrammas bukletā  iekļautie citāti no Jaunās Derības katrai no  cikla 15 daļām:

I Ģetzemane

Ģetzemanes dārzā Jēzus sāka bēdāties un, nāves baiļu pārņemts, pielūdza Dievu jo karsti, bet viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē: „Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām! Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu.”

II Ļaunuma gājiens

Nāca Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu liels ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām, virspriesteru un tautas vecajo sūtīts. Jūda piegāja Jēzum, sakot: „Skolotāj! - un viņu skūpstīja. Un tie pielika viņam rokas un to saņēma. Jēzus sacīja: „Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām? Kad ik dienas biju ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas pēc manis; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”

III Apjukums

Tad visi mācekļi viņu atstāja un bēga.

IV Akls naids

Virspriesteri meklēja liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu… Daži sāka viņu apspļaudīt, aizklāja viņam seju un sita viņam, sacīdami: „Pravieto nu, kurš tev iesita!” Un tempļa kalpotāji ņēmās viņu pļaukāt.

V Sāpīgi klusa pacietība

 „Satriekts un sists, viņš pat nevēra muti - kā jērs uz kaušanu novests, kā avs pie cirpēja, kas mēma.”

VI Pūlis

Pilāts mēdza svētkos pūlim atlaist vienu cietumnieku. Viņš zināja, ka virspriesteri bija nodevuši voiņam Jēzu aiz skaudības. Bet tie sakūdīja ļaužu pūli prasīt Pilātam atbrīvot Barabu no cietuma. Tad Pilāts jautāja, ko darīt ar Jēzu. Tie sāka kliegt: „Sit viņu krustā!” Pilāts teica: „Es neatrodu viņā nekādu vainu, tādēļ es viņu pārmācīšu un atlaidīšu”. Bet viss pūlis kliedza: „Nost ar šo!” Pilāts uzrunāja viņus vēlreiz, gribēdams Jēzu atlaist. Bet tie kliedza: „Sit viņu krustā! Sit viņu krustā!” un neatlaidās, un viņu kliegšana kļuva arvien skaļāka.

VII Nevainības ūdens

Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas pūļa priekšā, teikdams: „Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši”. Un viņš nodeva Jēzu pūļa gribai.

VIII Ceļš

Savu krustu nesdams, Jēzus gāja uz tā saukto Galvaskausa vietu, ebrejiski ‘Golgāta’.

IX Veronika

Katoļu tradīcijā Veronika bijusi kāda sieviete, kura līdzjūtības pārņemta, drosmīgi pienākusi pie Kristus un noslaucījusi viņa asins un sviedru klāto seju ar savu plīvuru.

X Soļi

 Kareivji veda viņu uz Golgātu, un tur tie sita viņu krustā.

XI Ļaunuma agonija

Virspriesteri un rakstu mācītāji ņirgājās par viņu: „Citus viņš glāba, sevi pašu izglābt nevar. Lai nu Kristus kāpj zemē no krusta, ka redzam un ticam!” Un garāmgājēji un laupītāji, kas bija krustā sisti kopā ar viņu, zaimoja viņu. Un kareivji deva viņam etiķi un ņirgājās par viņu.

XII Māte

Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte.

XIII Devītā stunda

Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte. Tumsa pārklāja visu zemi no sestās līdz devītajai stundai. Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: „Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!”.. Tad Jēzus iesaucās: „Tēvs, es nododu savu garu Tavās rokās”. To pateicis, viņš nomira. Un tempļa priekškars pārplīsa uz pusē, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās.

XIV Eņģeļu asaras

XV Rīts      

 Pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa un atrada akmeni no kapa noveltu un iekšā Kunga Jēzus miesas neatrada. Tām blakus nostājās divi vīri mirdzošās drānās: „Ko jūsmeklējat dzīvo starp mirušajiem? Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies!”