17. decembrī Spīķeru koncertzālē festivālā "Eiropas Ziemassvētki" izskanēja koncerts "Rosīni, Vasks un Brāmss", kurā repertuāru čellam un klavierēm piedāvāja Guna Šnē un Agnese Egliņa. Abas mākslinieces saspēlējušās ne vien abu līdzdibinātajos trio – Art-i-Shock un SOL -, bet arī citos sastāvos.

Izskanēja Džoakīno Rosīni opuss Une larme jeb "Asara", čehu skaņraža Bohuslava Martinū Variācijās par slavenā itālieša opermelodiju, kā arī romantiķa Johannesa Brāmsa Sonāte čellam un klavierēm Famažorā un Pētera Vaska Partita čellam un klavierēm.

Guna Šnē ir aktīva kamermūziķe, vairāku pastāvīgu kamermūzikas vienību dalībniece. Par izcilu sniegumu ansamblī viņa nominēta Lielajai mūzikas balvai. No 2009. līdz 2018. gadam Guna bija Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga čellu grupas koncertmeistare.

Pianistes Agneses Egliņas personībā apvienojas solistes un kamermūziķes talants. Viņa ir vairāku konkursu laureāte un trīskārt saņēmusi Lielo mūzikas balvu.

Agnese Egliņa: "Tas ir skaists, ilgi gaidīts koncerts, jo ar Gunu mēs tiešām esam saspēlējušās jau vairākus gadus – bieži vien saistībā ar trio Art-i-Shock. Bijis daudz laikmetīgās mūzikas, daudzi dažādi pirmatskaņojumi. Bet ik pa laikam ir vēlme paspēlēt arī zelta klasiku: nospēlēt reiz Brāmsu, nospēlēt Rosīni un Martinu variācijas, kas veltītas Rosīni.

Šī programma veidojās dabiski: tie ir skaņdarbi, kas šobrīd likās svarīgi, ko vēlējāmies nospēlēt.

Vēlamies arī atzīmēt Rosīni 230. dzimšanas dienu. Viņa pūriņā ir tikai viens skaņdarbs čellam ar orķestri jeb čellam un klavierēm, un tad to mēs arī dzirdēsim koncertā kā uvertīru. Koncerta noslēgumā izskan Martinu variācijas – pavisam nebēdnīgas, lustīgas un svētkiem piederošas variācijas par Rosīni tēmu. Un tad dievīgi skaistā, lielā Brāmsa sonāte Famažorā, kas rakstīta čellam un klavierēm. Iekļauts arī pavisam īpašs skaņdarbs – tā notis reiz Gunai uzdāvināja Pēteris Vasks ar lūgumu un vēlmi kādreiz nospēlēt viņa Partitu, kas rakstīta 70. gados. Tas ir apjomīgs, skaists darbs, mazliet skaudrs, tāds īsteni reālistisks, tai pat laikā – arī  sirdssilts, dvēselisks. Tas mums atgādinās par to, kas pasaulē notiek. Mēs svinam svētkus, bet dzirdam arī ziņas, un šis nu būs tas brīdis koncertā, kad mazliet pieskarsimies tai realitātei, kādā šobrīd pasaulē dzīvojam."