Ar "Klasikas" kurmja izrakumu palīdzību pētām, kur meklējams sākums raidījumam "Latvijas koncertzālēs", kas jau 12 gadu "Klasikas" ēterā skan gandrīz ik vakaru, liekot akcentu uz daudzveidīgo, dzīvo un piesātināto Latvijas koncertdzīvi.

Par to, ka Radio pastāvēšanas pamatbūtība ir notikuma aktualitāte, skaidrs jau bija gan tad, kad 1925. gada 1. novembrī Rīgas radiofons tika svinīgi atklāts ar Džakomo Pučīni operas M-ma Butterfly tiešraidi no Latvijas Nacionālās operas, gan vēlākos gados, kad

Radio mūzikas programmas veidojās tikai no dzīviem koncertiem Radio studijā un koncertu tiešraidēm no Operas, Rīgas Doma un toreizējās Latvijas Konservatorijas.

Šķirstot 30. gadu Radio programmas, tajās redzams, ka kopš 1934. gada pavasara ik nedēļu ēterā skan ērģeļmūzikas pusstunda no Rīgas Doma, kur pie ērģelēm bija Alfrēds Kalniņš. 1949. gada sākumā Latvijas Universitātes aulā izskan V.A. Mocarta Rekviēms ar Kurtu Zanderlingu pie diriģenta pults. Taču šie koncerti, "gaisā izskanējuši", tur arī paliek, jo Radio rīcībā vēl nav magnetofona lentu. Pēc Radio arhīva datiem spriežot, pirmais skaņu lentē saglabātais koncertieraksts datēts ar 1948. gadu – tas ir 10. Vispārējo Latviešu dziesmu svētku koncerts Esplanādē 1948. gada 20. jūlijā.

70. un 80. gadu radio programmās ierakstīto koncertu pārraides ēterā skan reizi nedēļā, pirmdienu vakaros, stereofonisko raidījumu blokā, ar nosaukumu „Mūsu mikrofoni koncertzālē”.

Viens no jūnija vakariem, piemēram, atvēlēts komponista Alfrēda Tuča autorkoncertam. Citā pirmdienā klausītājiem piedāvāta VAK „Latvija” koncertprogramma Rīgas Domā ar Pētera Vaska poēmas „Ugunssargs” pirmatskaņojumu, bet 12. jūnija vakarā pārraidīts maijā Lielajā ģildē ieskaņotais tolaik slavenā čellista Mihaila Homicera un LNSO koncerts Vasilija Sinaiska vadībā, kura skaņu režisors ir Kārlis Rūtentāls - seniors.

Pārējā laikā Radio programmas muzikālo daļu veido Maskavas ierakstu nama un Maskavas Radio sūtījumi, kopijas no skaņu platēm un Latvijas Radio fondu ieraksti, speciāli radio vajadzībām veikti ieskaņojumi ar lielu gatavošanos, mēģinājumiem un rūpīgu montāžas darbu.

 Atšķirībā no Dziesmu svētku un fondu ierakstiem, viss pārējais Radio tiek ieskaņots īslaicīgai glabāšanai. Koncertu ieraksti – primāri „Mūzikas jaunumu apskata” vajadzībām  un koncerta vienreizējai atskaņošanai pilnā veidā raidījumā „Mūsu mikrofoni koncertzālēs.” Augstvērtīgākie koncertu ieraksti, ko par tādiem atzinuši "Mūzikas jaunumu apskata" recenzenti un atbildīgais redaktors, tiek saglabāti ilgākam laikam fonotēkā, bet pārējie dzēsti, jo

Radio visos laikos hroniski trūkst lenšu un vietas, kur koncertierakstus, kas atgriezušies pēc raidīšanas, uzglabāt. Tā sauktā „Darba fonotēka” ir apmēram 6m2 liela telpa ar plauktiem līdz griestiem, kuru saturs nemitīgi jārevidē, gādājot lentas otrreizējai, trešreizējai un vēl tālākai lietošanai.

Tomēr no 70., 80.un 90. gadu koncertierakstiem Radio arhīvā saglabāts daudz: Jāņa Zābera pēdējais koncerts, kura ieskaņošanu gaišredzīgi panāca redaktore Daila Liepa, Jakoba Fliēra un Jurija Simonova koncerti ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, jauns Raimonds Pauls un Gidons Krēmers pirmajā koncertā pēc atgriešanās Padomju Savienībā 1989. gadā, jauns Mariss Jansons pie Maskavas Valsts filharmoniskā orķestra diriģenta pults 1972. gadā un Mariss Jansons savas starptautiskās slavas zenītā 90. gados.

Arī Klaudio Abado, Marija Žoao Pireša un Gustava Mālera jauniešu simfoniskais orķestris Lielajā ģildē 1995. gadā un leģendārais Mstislavs Rostropovičs kopā ar LNSO Normunda Šnē vadībā Latvijas Nacionālajā operā gadu vēlāk. Ar tiesībām ieskaņot tikai ģenerālmēģinājumu.

Šie koncertieraksti arī kvalitatīvi izskan un tiek laisti apritē, jo izveidota programma "Klasika", kas dokumentē ne vien vēsturi, bet arī šodienu. Visus koncertus, ko "Klasika" ieskaņo Rīgas, Liepājas, Rēzeknes, Cēsu, Ventspils koncertzālēs un citās Latvijas kultūrvietās, iespējams noklausīties raidījumā "Latvijas koncertzālēs" ar pāris nedēļu laika nobīdi, bet senāk ieskaņotus izcilus notikumus raidām sestdienu ciklā "Meistaru koncertos Latvijā".

Raidījumā - Radio skaņu ierakstu saimniecību „uz riteņiem” atceras toreizējais radio skaņu inženieris, vēlākais ģenerāldirektors Aigars Semēvics, kā arī "Klasikas" direktore Gunda Vaivode, koncertierakstu producente Ilze Medne un kolēģes ar vislielāko pieredzi Dziesmu svētku, Lielās mūzikas balvas u. c. nozīmīgu maratonkoncertu tiešraižu vadīšanā – Inta Pīrāga un Rūta Paula.