Šoreiz “Kurmis” pievēršas sarunām LR3 ēterā.

Visupirms atceramies raidījuma “Meistars Knehts” tapšanu ar aizmetņiem jau Ilgas Augustes veidotajā “Mūzikas jaunumu apskatā”, piemēram, 1993. gada 23. martā, kad notika asāka saruna par JVLMA vokālās nodaļas attieksmi pret Baha mūzikas dienām un baroka “kaitīgo” ietekmi uz topošajiem dziedātājiem.

Pats “Meistars Knehts” dzima ar Latvijas Radio kora diriģentu Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa ierosinājumu atklāti runāt par sasāpējušiem jautājumiem. Pirmais raidījums ēterā bija 1994. gada 16. decembrī 21.05 Latvijas Radio 1, un tas bija montētais raidījums. Taču, kad sākās LR3 “Klasika” ēra, “Meistars Knehts” gāja dzīvā ēterā ar iepriekš montētām intervijām, tiešā ētera tālruņzvaniem un komentāru no studijas. Raidījumu veidoja Orests Silabriedis, vēlāk to pārņēma Ilga Auguste, Ināra Jakubone, Ieva Rozentāle, Jānis Markovs. Vēl 2000. gadā tas skanēja katru svētdienu 10.00, 2001. un 2002. gadā — katru otro svētdienu, mijoties ar bērnurītu.

Hermaņa Heses “Stikla pērlīšu spēles” galvenā varoņa Jozefa Knehta sabiedrībā visilgāk noturējās Ilga Auguste, un arī vēlākos gados, kad palaikam radās nepieciešamība kaut ko asāk izpētīt, “Meistars Knehts” atgriezās LR3 ēterā. Patlaban gaidām “Knehta” atgriešanos ēterā nākošgad: tāds ir plāns, un tam jāizdodas.

Ir bijuši gadījumi, kad knehtiski jāaizstāv nevis kāds cits, bet pašiem sevi. Gunda Vaivode atceras divas kritiskākās reizes: pirmā reize bija 1995. gadā, kad “Klasikas” vēl nebija, un otrā reize bija 2008./2009. gada lielkrīzē. Raidījumā Gunda Vaivode stāsta par cīņu, LR3  nepieciešamības pierādīšanu un milzīgo atbalstu, ko saņēmām no sabiedrības ziedojumu, bezatlīdzības raidījumu, atbalstu vēstuļu veidā.

21. gadsimta pirmajā desmitgadē mūsu ēterā bija divi ārpuskārtas raidījumu cikli, kuru vērtība būs aktuāla vienmēr.

Pirmais no tiem ir “Latviešu simfoniskā pavārgrāmata”. Sākums bija 2005. gada 16. janvārī, raidījām līdz maijam, atsākām oktobrī, nobeigums decembrī, un tas bija LR3 3 “Klasika” ceļš uz latviešu simfoniskās mūzikas 125 gadu jubileju — kopā 32 raidījumi, ko veidoja Rūta Paula, Gunda Vaivode, Ilga Auguste, Maruta Rubeze, Sandra Ņedzvecka un Orests Silabriedis.

Raidījuma struktūra precīzi definēta pa rubrikām, taču katra raidījuma ietvaros tās drīkstēja izkārtot brīvi. “Vēstures taisnē” — Arnolda Klotiņa meistardarbs jeb stāsts par visu, kas noticis 125 gadu laikā. “Komponists par komponistu” — komponista stāsts, ko domā par kāda vai nu laikabiedra vai priekšgājēja mūziku. “Praktiķa piezīmes” — tiek izjautāts ne-komponists, bet ar mūziku profesionāli saistīts cilvēks: te bija Ilmārs Lapiņš, Edgars Saksons, Zane Gailīte, Centis Kriķis, Elmārs Zemovičs, Guntars Pupa, Ludvigs Kārkliņš, nošu pārrakstītāja Ilga Mitrēvica u. d. c. Un visubeidzot “Simfoniskā mīkla”.

Par “Pavārgrāmatu” raidījumā sarunājamies ar Marutu Rubezi.

Otrs lielais raidījumu cikls bija “Trīs laivā”. Tas savukārt bija ceļš uz "Latvijas jaunās mūzikas dienām 2010”. Idejas autori — Gundega Šmite, tobrīd Komponistu savienības priekšsēdētāja, un Kristaps Pētersons, kurš bija festivāla mākslinieciskais vadītājs un tapa arī par raidījuma džinglu autoru. Viņi abi kopā ar Austru Bērziņu, tolaik Savicku, izstrādāja ideju: sarunājas profesionāļi un viens, kas ir nemūziķis. Uzrakstīja projektu, saņēma atbalstu no citzemju latviešu apvienības “Tilts” un piedāvāja to LR3 “Klasika”.

“Trīs laivā” veidoja Sandra Ņedzvecka, Maruta Rubeze, Inga Žilinska, Orests Silabriedis. Sākām 2009. gada 8. novembrī un ciklu noslēdzām 2010. gada 22. februārī ar tā gada jubilāram simtgadniekam Marģerim Zariņam veltītu raidījumu. Kopā 13 raidījumu.

Trešie “Laivā” bija Dagmāra Beitnere, Eduards Liniņš, Laima Muktupāvela, Māris Subačs, Ilona Brūvere, Zaiga Gaile, Uģis Brikmanis, Baiba Sipeniece, Ingmāra Balode, Baņuta Rubess, Juris Petraškevičs, Eduards Liniņš, Renārs Kaupers, Ieva Kolmane un Mārtiņš Sirmais.

Visubeidzot šīsreizes “Kurmis” apstājas pie uzrakuma ar nosaukumu diskusijas par kultūrpolitiku.

Nāk atmiņā 2011. gada 14. septembra raidījums, kurā par joprojām nozīmīgiem jautājumiem runājām ar Denisu Hanovu, Ievu Kolmani, Eduardu Liniņu un Ievu Struku. Vai arī, piemēram, 2012. gada 16. februāra diezgan spriegā diskusija par valodas referenduma tēmu ar Matiasu Knollu, Māru Zālīti un Sergeju Moreino. 2014. gadā pirms Saeimas vēlēšanām sarunājāmies ar Uģi Brikmani, Denisu Hanovu un Haraldu Matuli. 2017. gadā bija izvērsta saruna par koncertzāli, savukārt ar kolēģi no Latvijas Radio Ziņu dienesta Māru Rozenbergu bijis prieks gatavot diskusijas ar kultūrpolitikas ekspertiem un deputātu kandidātiem pirms 13. Saeimas vēlēšanām un 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Raidījuma noslēgumā skan Māras Rozenbergas komentārs.