Aizvadītajā nedēļā Kuldīgu piepludināja aptuveni 50 čellisti, kas piedalījās Kārļa Davidova 9. starptautiskajā čellistu konkursā. Sīvā konkurencē 1. vietu C grupā ieguva Tiaņs Sje (Tian Xie) no Ķīnas. Sarunā ar "Jāzepu" 26 gadus vecais mūziķis atklāj, ka pašlaik studē Vācijā, Hannoveres Mūzikas, teātra un mediju augstskolā pie pedagoga Tilmaņa Vika. Uzzinām arī par instrumenta nozīmīgo lomu Tiaņa dzīvē, nākotnes plāniem un Āzijas tradīcijām mūzikas izglītības jomā...

"Nezinu par nākotni, bet tagad čells man ir kā sieva – kā draugs," teic Tiaņs Sje. Viņš atklāj, ka piecu gadu vecumā pievērsies klavierspēlei, taču tas šķitis pārāk grūti, tālab sešus gadus vēlāk klavieres nomainītas pret čellu: "Klavieres bija pārāk grūts instruments… Bet es biju ļoti jauns, lēmumus pieņemt pats vēl nevarēju, tāpēc vecāki izlēma manā vietā. Viņi man sacīja: "Pasaulē ir tik daudz pianistu – būs ļoti grūti būt labākajam.”

Jo tas ir ķīniešu princips – būt labākajam.

Kad sāku spēlēt čellu, sākumā tas šķita patiesi vienkāršs – jo biju spēlējis klavieres. Tikai vēlāk sapratu, ka tas ir pavisam citādi – ļoti grūti."

26 gadus vecais mūziķis, kurš šobrīd studē Hannoverē, uzskata, ka galvenā atšķirība Eiropas un Āzijas izglītības sistēmā slēpjas mentalitātē un kultūrā: "Domāju, ka galvenā atšķirība ir dažādās kultūras, arī atšķirīga apkārtējā vide. Mēs jūtamies citādi, līdz ar to arī spēlējam citādi. Mēs spēlējam Eiropas mūziku, tāpēc mums jābūt šeit, jāelpo Eiropas gaiss, jādzird eiropiešu valodas. Nedomāju, ka Āzijas mūziķi ir labāki par eiropiešiem. Vienkārši lielākā daļa bērnu sāk apgūt instrumentu spēli ļoti agrā bērnībā. Vecāki pret bērniem ir ļoti prasīgi. Arī es vienmēr vēlējos būt labākais – klasē, konkursos, koncertos. Ļoti daudz bērnu vēlas būt tieši solisti – viņi nepieļauj iespēju spēlēt orķestrī vai kādā ansamblī, tāpēc viņi mācās ļoti daudz.”

Tiaņs Sje, kurš aizvadītajā nedēļā Kārļa Davidova 9. starptautiskajā čellistu konkursā ieguva pirmo vietu C grupā, stāsta, ka uz to mērķtiecīgi gājis.

"Zināju par šo konkursu daudzus gadus, jo viens no iepriekšējiem uzvarētājiem ir ķīnietis. Visu laiku domāju – kad būšu tam gatavs, tad arī tajā piedalīšos. Tagad esmu šeit…"

Lai gan čellists uzsver, ka pavadītais laiks Eiropā devis neatsveramu pieredzi, tomēr viņa nākotnes plāni saistās ar došanos atpakaļ uz Ķīnu, kur iegūtās zināšanas tiks nodotas tālāk jaunajiem čella entuziastiem: "Domāju doties atpakaļ uz savu dzimteni, lai kļūtu par pedagogu universitātē. Gribu mācīt čella spēli, palīdzēt citiem ar to, ko esmu iemācījies Eiropā. Gribu sniegt arī solo koncertus, uzstāties un piedalīties vēl kādā konkursā, tomēr ne ar mērķi uzvarēt, bet satikt un iepazīt citus čellistus, nevis sacensties ar viņiem. Katrā nākamajā kārtā man ir interesanti uzzināt, cik labi es varu spēlēt, cik daudz varu izteikt, izpētīt sevi šādos konkursa apstākļos."

Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar pianistu, komponistu un aranžētāju Kristapu Vanadziņu par viņa jauno soloalbumu Piano Improvisations, kas nāca klajā šīs nedēļas sākumā. Albumā iekļautas spontāni radītas improvizācijas, un tas ikvienam pieejams digitālā formātā.

Komponistam un aranžētājam Kristapam Vanadziņam mūzika ir kā patvērums: "Man palaimējies spēlēt ar labiem mūziķiem un labiem cilvēkiem. Klavieru solo ir viena no sarežģītākajām un vienlaikus arī vienkāršākajām lietām. Tu esi viens pats, un tev nav noteikumu. Šī ir tā reize, kad neļāvu sev uzstādīt mērķi, kā konkrēti tam jāskan. Kad spēlē, tu nedomā, kas būs nākamā harmonija, uz kurieni mēs ejam.

Mazliet tā ir staigāšana pa naža asmeni. Bet man patīk iziet no komforta zonas.

Ir jābūt uzmanīgam, ir daudz risku, kurā laikā jāatrod pareizais ceļš, kā tikt tālāk. Tas arī ir tas, kāpēc to daru. Tā ir tāda kā saruna ar sevi, bet varbūt ar kādu citu, kas ir augstāks par mums."

Mākslinieks, kurš nule kā izdevis savu jauno soloalbumu Piano Improvisations, atklāj, ka albuma tapšana bijusi visai spontāna, turklāt daudz nācies improvizēt. Taču Kristaps uzskata, ka iemācīties to spēj ikkatrs: "Nekad nav bijis labāku apstākļu mācību procesam kā šodien – ir tik daudz informācijas! Cita lieta – kā mēc mācāmies improvizāciju. Agrākās džeza paaudzes darīja tā: jaunie nāca pie vecmeistariem, satikās, klausījās un tā arī iemācījās. Improvizācijā pats svarīgākais man šķiet gaume. Ja tev tās nav, ir gaužām grūti improvizēt… Improvizācija prasa lielu pietāti.”

Konkurss!

Pareizā atbilde uz pagājušajā raidījumā uzdoto jautājumu – tautasdziesma "Jūriņ prasa smalku tīklu".

Konkursa jautājums: kurš ieguva pirmo vietu C grupā iepriekšējā Kārļa Davidova čellistu konkursā, kas norisinājās 2014. gadā? Teiksim priekšā, ka tā bija čelliste no Latvijas.
Balvā šoreiz divi ielūgumi uz Berga bazāra Vasaras festivāla atklāšanas koncertu 1. jūnijā.
Atbildes gaidīsim līdz trešdienai, 18. maijam, mūsu elektroniskajā pastā jazeps@latvijasradio.lv