Turpinot ciklu "Itālija - Latvija - Luksemburga", Inta Zēgnere aicina doties uz Zeltkaļu jeb Goldsmith centru Londonā, kur 25. maijā tiks atklāta Latvijas mākslinieku darināto dzintara rotu izstāde. Zeltkaļu centrā tiekamies ar šīs izstādes kuratori, Londonā dzīvojošo latviešu juvelierdizaineri Ivonnu Poplansku.

Londonā Ivonna dzīvo jau 10 gadus un ar izciliem panākumiem strādā savā jomā. Tieši viņas dizainētā rota tika izvēlēta par labāko un pasniegta kā dāvana Anglijas karalieni Elizabetei dimanta jubilejā.

Broša Anglijas karalienei

Proti, 2012. gadā Ivonna bija viena no sešām finālistēm BJA rīkotajā konkursā par godu karalienes dimanta jubilejai. Konkursantiem bija jāiesniedz sava dizaina ideja piespraudei, ko dāvināt karalienei, un asociācija, izraudzījusi sešus veiksmīgākās dizaina idejas, uzvarētāja noteikšanu uzticēja publikai, ievietojot balsojumu savā mājaslapā. Ivonnas konkursa darbs Eternal Dove jeb "Mūžīgā dūja" izrādījās vispopulārākā un viņa pelnīti kļuva par prestižā konkursa uzvarētāju.

“Šis sasniegums patiešām ir īpašs, un esmu ļoti pateicīga Britu rotu asociācijai par augsto novērtējumu. Pieteicās vairāki simti cilvēku, bet rezultātā tieši man tika lielais gods veidot piespraudi, kuras darināšanas process aizņēma gadu. Komanda bija liela: piemēram, bija meistars, kurš pagatavoja tikai aizdari," stāsta māksliniece.

Karalienei domātā piespraude darināta platīnā, bet tajā izmantots arī zelts, kas nācis no visām četrām Anglijas karalistēm… “Par pamatu izvēlējos dūjas siluetu, kas atspoguļo karalienes garīgumu, bet piespraudi grezno četras nacionālās puķes: roze simbolizē Angliju, dadzītis – Skotiju, āboliņš – Īriju, bet narcise – Velsu. Katrā attiecīgajā ziedā ir mazliet zelta no šīm valstīm… Bijām 300 cilvēki, kuri pieteicās dizainēt karalienes brošu. Darīju visu iespējamo, lai tieši mans dizains tiktu izvēlēts. Pētīju, skatījos, smēlos idejas. Dūja karalienes kontekstā ir bieži lietots simbols: piemēram, atklāju, ka karalim Džordžam II 1661. gadā dūja kā simbols sēdēja uz sceptera. Iespējams, ka karalienei manis ievērotā detaļa šķita mīļa…”

Ivonna arī stāsta, kā notikusi šīs brošas pasniegšana: “2012. gada 5. decembrī mēs, rotas darinātāji, pasniedzām šo piespraudi karalienes ģērbējai, kura vienlaikus ir arī karalienes galvenā padomdevēja. Tobrīd karaliene bija aizņemta pieņemšanā, taču dāvana viņai tika nekavējoties pasniegta. Kaut arī protokols nenosaka, ka karalienei par katru cenu dāvātās rotas arī jālieto, biju patīkami pārsteigta, ka 25. decembrī, kopā ar ģimeni dodoties uz Ziemassvētku dievkalpojumu, tā rotāja viņas zilo kostīmu. 26. decembrī viņas bilde bija uz visiem avīžu vākiem,” stāsta Ivonna un neslēpj, ka viņas panākumus kaldinājis pacietīgs darbs, ne tikai Dieva dotais talants.

“Jebkuru panākumu atslēga ir ieguldītā darba apjoms. Dizainējot karalienes brošu, vēl nekad savā dzīvē nebiju pavadījusi tik daudz laika, strādājot pie vienas skices – trīs nedēļas! To iemācīja mans pasniedzējs, kurš ir pārliecināts, ka ikviens var iemācīties būt radošs. Strādājot ar mums, studentiem, viņš vēlējās, lai mēs visi pēc mācībām gada garumā izveidotu portfolio ar 1000 dizainiem. Rezultātā katram no mums bija vairāk nekā 2000… Jā, varbūt, ka no svara ir arī mazs talants. Bet, ja šo talantu jeb dāvanu nekopj, nekas nebūs. Ir vienkārši jātrenējas.”

"Oskars" rotu mākslā un dāvana Saūda Arābijas prinča līgavai

Karaliskās brošas darināšana nav vienīgais Ivonnas panākums. 2008. gadā ar rotu Teo viņa startēja Lielbritānijas gada rotkaļu konkursā Goldsmith's Craftmenship And Design Awards 2008. Rotā bija savienotas ar augstpiediena ūdens griezēju izgatavotas titāna detaļas un ar lāzergriezēju smalki izstrādātas ādas detaļas – šai rotai nav vajadzīga aizdare, un tās izmēri un kompozīcija ir maināma. Rezultātā 700 cilvēku konkurencē kategorijā "Modes rotu produkcija" Ivonna ieguva trešo vietu, dalot to vēl ar citiem meistariem. Šis notikums viņu oficiāli ierindoja labāko Anglijā strādājošo rotu dizaineru rindās, kā arī nodrošināja vietu Rotkaļu ģildes paspārnē.

"Konkurss pielīdzināms filmu nozares Oskara balvai – tas ir tikpat svarīgs, paredzēts rotu un sudrabkaļu industrijai," teic juvelierdizainere. Šobrīd rota atrodas pie Ivonnas labas klientes, vienas no slavenākajām moderno rotu kolekcionārēm Anglijā.

Tāpat Ivonna darinājusi rotu Saūda Arābijas karaliskajai ģimenei 2013. gadā, kad viens no prinčiem gatavojies precēties. “Princis izvēlējās pagatavot kaklarotu kā saderināšanās zīmi līgavai. Pats galvenais akmens tajā bija 28 karātu smaragda griezuma dimants, kas ir ļoti rets dārgakmens, ar tādu tīrību, kur nevari redzēt ne mazākās karbona daļiņas. Pusgadu meklējām akmeni un vēl pusgadu gatavojām. Jaunajai sievai dāvana ļoti patika… Kopīgais dimantu karātu daudzums tajā bija 90.”

Īsi par Londonas Goldsmith

Londonas Goldsmith jeb Zeltkaļu centram ir senas vēsturiskas tradīcijas, kuras saistītas ar zeltu. Zeltkaļu kompānija pieder Anglijas karalienei, un tā nodarbojas ne tikai ar rotu darināšanu un rotkaļu ģildes pieskatīšanu, bet arī izglītību un labdarību visā pasaulē. Pats centrs pabeigts 2012. gadā, un tas uzbūvēts speciāli izglītības vajadzībām: šeit ir darbnīcas, kurās darbojas senās, nostabilizējušās kompānijas. Zeltkaļu centra vadītājs un vienlaikus arī rotkaļu augstskolas vadītājs Stjuarts Devlins (Stuart Devlin) ir karalienes Elizabetes personiskais rotkalis, kurš kļuvis arī par Ivonnas mentoru divu gadu garumā. “Tā bija ļoti liela privilēģija,” teic māksliniece un stāsta, ka Devlins ir zeltkalis ar 50 gadu stāžu; vēl aizvien karaliene vecmeistaram pasūta visdažādākos darbus: “Viņai ļoti patīk dāvināt aplokšņu atveramos nažus, pildspalvas, lādītes. Meistars patiesi gatavo ļoti skaistas lietas. Stjuartam Devlinam bija sens sapnis apmācīt pavisam jaunus meistarus – tādus, kuri neko vēl nav darījuši ar rotām, sudrabu, zeltu. Ik gadu centrs uzņem deviņus mācekļus, pilnībā apmaksājot studijas. Ir iespēja arī mācīties maģistrantūrā, kā to darīju es."

No mūzikas - pie rotām

Jautāta par savu izglītības ceļu, Ivonna stāsta, ka sešu gadu vecumā mamma laidusi viņu Jāzepa Mediņa mūzikas skolā spēlēt klavieres, par ko viņa ir ļoti pateicīga, jo mūzika ir iemācījusi viņai mīlēt mākslu. "Klavierspēle man ļoti patika! Taču, kad pienāca brīdis iegūt augstāko izglītību, izvēlējos turpināt mammas profesiju. Rotu darināšana bija apzināta izvēle, lai gan vienu brīdi šaubījos starp tērpu dizainu un rotu dizainu.

Ir patīkami apzināties, ka pēc sevis atstāšu ko skaistu un paliekošu. Rotas ir ļoti personiskas; tās tiek nodotas no paaudzes paaudzei. Arī es pati valkāju savas vecmāmiņas gredzenu, ko savulaik valkāja arī mana mamma.

Katrai rotai ir savs stāsts – kāpēc tā savulaik iegādāta, kāpēc dāvināta. Bieži tā bijusi kā simbols, lai svinētu kādu notikumu.”

Latvijā Ivonna mācījusies tikai privāti Arnolda Plauža studijā, pie grafiķes Ilzes Lībietes un gleznotājas Rasas Šulcas, un rezultātā pēc vidusskolas pabeigšanas uzņemta "lietišķajos", taču uz kursu nav pieteikusies, jo īstie plāni bijuši saistīti ar mācībām Anglijā, kas pēc gada ilgas gatavošanās piepildījās.

Vai zināšanas mūzikā ietekmējušas arī Ivonnas mākslinieces ceļu? “Noteikti! Tā bija organiska pāreja no vienas mākslas disciplīnas otrā. Mūzika izkopa manu stila izjūtu, spēju saskatīt un sadzirdēt detaļas. Tas pats ir arī rotās – tur ir tik daudz mazu nianšu, kas to rotu galarezultātā savelk kopā.”

Darbs prestižajā Van Eyck Jewelry

Ivonna Poplanska ir arī prestižās Van Eyck Jewelry dizaineru kompānijas mākslinieciskā vadītāja. Kompānijas bāze ir Antverpenē, kas tiek uzskatīta par pasaules dimantu centru. Pēdējā kolekcija, kuru Ivonna veidojusi, akcentē krāsainos dimantus, kas retāki par parasto dimantu. Šeit viņa strādā ar meistariem, kuri gatavo gredzenus, piedalās modeļu gatavošanā, pielietojot 3D tehnoloģijas. “Protams, rotas izgatavot protu arī es pati, bet labprāt izvēlos strādāt ar meistariem, kuri šajā jomā strādā jau vairākus gadu desmitus.”

Londona, Parīze, Honkonga

Kopā ar Ivonnu Poplansku dodamies ekskursijā arī uz viņas darbistabu, kas vienlaikus ir arī viņas mājas – studiju, kurā dzimst radošās idejas un darinātas skices ekskluzīvām rotaslietām. Uzklausām aizraujošu stāstu, kā top dizaini. Ivonna stāsta, ka viņa bieži ceļo: “Gadā vidēji trīs mēnešus pavadu ārpus Londonas, visbiežāk - Honkongā un Parīzē, kur strādāju uz vietas.” Īpaši saspringts ir laiks, kad tiek gatavotas izstādes – tad tiek talkā ņemtas arī naktis.

Citāds dzintars

Šobrīd galvenā aktualitāte ir latviešu mākslinieku dzintara rotu izstāde, kuras atklāšana notiks 25. maijā, iezīmējot Latvijas prezidentūras gadu Eiropas Savienības padomē.

"Šī projekta īstenošana ir brīnišķīga iespēja popularizēt Latvijas māksliniekus un dizainerus Londonā. Pateicoties manai saiknei ar Goldsmith centru, izdevās vienoties par izstādi sešu nedēļu garumā," teic Ivonna.

Londonas izsmalcinātajai publikai viņa izvēlējusies parādīt trīs elementus: rotas, dzintara diegus un lielformāta fotogrāfijas. Izstāde top sadarbībā ar galeriju Putti. "Dzintars, kas ir diezgan tradicionāls materiāls, ir ne tikai skaists, bet pielietojams arī tā, kā lielais vairums cilvēku nav pat iedomājušies. Tāds, piemēram, ir dzintara diegs, kuru eksponēs Ivetas Vecenānes gobelēni, bet Andra Zēgnera fotogrāfijas visam piešķirs krāšņu noskaņu.

Lai gan pati ar dzintaru nestrādāju, tas nenozīmē, ka nevaru novērtēt tā krāšņumu un labās īpašības!

Dzintars ir arī interesants akmens – salīdzinājumā ar dimantu, kas ir viscietākais materiāls, tas ir ļoti mīksts, arī tā pielietojums ir gluži cits. Kopā ar Ivetu Vecenāni izstādes laikā vadīsim arī meistardarbnīcu, lai apmeklētājiem gluži praktiski būtu iespējams sajust, kā tas tiek pielietots."