17. maijā pasaulslavenajā Briseles Mūzikas instrumentu muzejā notika svinīga ceremonija, kuras laikā Latvijas Radio 3 “Klasika” un Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā pasniedza īpašu dāvinājumu Briseles Mūzikas instrumentu muzejam –  īstu latviešu etnogrāfisko kokli.

Emocionāli skanīgākā un svarīgākā šī pasākuma sastāvdaļa bija Laimas Jansones koncerts, kurā viņa spēlēja gan savu koklīti, gan ieskandināja jauno, meistara Jāņa Rozenberga būvēto instrumentu. Savukārt par kokli un tās nozīmi Latvijas kultūrvēsturē vēstīja "Klasikas” programmu vadītāja, raidījuma “Odiseja” veidotāja Gita Lancere. Bet lai izrādītu, kādā kompānijā mūsu kokle turpmāk atradīsies, nelielā ekskursijā Latvijas pārstāvjus izvadāja muzeja eksperts Vims Bosmans.

Stāsta Laima Jansone: "Briselē biju viesojusies jau vairākkārt, un ar "Zarbuganu" vēl nesen uzstājāmies arī Bozar centrā. Apmeklējām arī Mūzikas instrumentu muzeju, kas spēj gan iedvesmot, gan ieinteresēt visdažādāko profesiju pārstāvjus. Zinot, ka "Klasika" nolēmusi muzejam dāvināt etnogrāfisko kokli, gribējās, lai tā tiktu arī izstādīta. Tāpēc, apmeklējot muzeju, centos saprast, kas tieši mani uzrunā, kā un kāpēc dažādie un dārgie instrumenti izstādīti un galu galā kādai jābūt mūsu koklei, lai būtu pamatots iemesls to izstādīt pastāvīgajā ekspozīcijā? Jo jau no paša sākuma no muzeja saņēmām ziņu - sak', dāvinājumus pieņemam, bet nesolām, ka tie tiks izstādīti... Tad nu izveidojām kritērijus - kādam jābūt instrumentam, lai tas tiktu izstādīts. Un, ja tiktu izstādīts, kādam tam jābūt, lai pamanītu.

Rezultātā instruments izdevies ne tikai skaists, bet arī izcili skanīgs - to klausoties, muzeja pārstāvji mainīja domas un tagad ir ieinteresēti to izstādīt pastāvīgajā ekspozīcijā.

Bija doma par dažādiem meistariem, bet par galveno iedvesmas avotu kalpoja Jāņa Rozenberga būvētā kokle "Zarbugana" projektam. Un, lai gan sākotnēji bija doma par autentiskākiem modeļiem, nonākot muzejā un pētot tā arhīvu, sapratu: ja uzdāvātu senu, tumšu, vēsturisku instrumentu, visticamāk, tas nonāktu arhīvos. Starp citu, muzeja krātuvē ir ap 8000 instrumentu un tikai viens tūkstotis ir aplūkojams pastāvīgajā ekspozīcijā. Lielākoties tur ir imperatoru, karaļu dāvanas..."

Kokles dāvināšanas ideja pieder "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei. "Šī nav pirmā reize, kad impulss nāk tieši no "Klasikas" - daudzi labi darbi ir mūsu kolēģu novērojumu un pārdomu rezultāts. Tā notika arī šoreiz: kad Signe Lagzdiņa un Andris Dzenītis atgriezās no komandējuma Briselē, kurp bija devušies, lai atspoguļotu Latvijas prezidentūras gada pasākumus, viņi bija konstatējuši, ka slavenajā Mūzikas instrumentu muzejā patiesi latviešu kokles nav! Pirms vairākiem gadiem to biju novērojusi arī es. Kad šī problēma sarunā ar Laimu Jansoni tika aktualizēta, iešāvās prātā ideja, ka "Klasikai" šīs lietas labā noteikti vajadzētu kaut ko darīt. Un kur nu vēl atbilstošāka situācija: pirmkārt, "Klasika" tuvojas savai 20. dzimšanas dienai, ko svinēsim 1. janvārī, tāpēc šajā laikā jo īpaši gribas labus darbus darīt. Otrkārt - šis ir Latvijas prezidentūras gads Eiropas Savienības Padomē."

Gunda Vaivode atklāj, kā veicies ar idejas īstenošanu: "Ir liels prieks, ka mūsu idejai uzreiz atsaucās vēstniece Ilze Juhansone, kura apgalvoja, ka tā viņai šķiet ļoti skaista - jo īpaši tāpēc, ka viņas ikdienas darba instruments kolēģu saukšanai pie kārtības esot trejdeksnis..."

Gunda arī neslēpj: cerības, ka "Klasikas" dāvinājums varētu atrasties pastāvīgajā ekspozīcijā, sākotnēji bijušas visai mazas. "Taču Laima ierādīja, kāda kokle būtu visatbilstošākā, lai tā patiešām tiktu izstādīta pastāvīgajā ekspozīcijā. Sazinājāmies ar Jāni Rozenbergu, bet Pastāvīgā pārstāvniecība tikām vienojās ar pašu muzeju. Tā ka organizatoriskais darbs bija visai komplicēts, taču trīsarpus mēnešu laikā no idejas izteikšanas brīža esam nonākuši līdz tās realizācijai. Milzīgs paldies visiem, kas šo labo darbu sāka un arī pabeidza. Un Laima ir īpašs gadījums mūsu latviešu mūzikas kultūrā - ar savu būtību un entuziasmu."

Jau pēc pasākuma Briselē sastaptā Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ilze Juhansone atceras, kā tas viss aizsācies. "Šis ir fantastisks pasākums, ko Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība Briselē īstenojusi kopā ar "Klasiku" un Mūzikas instrumentu muzeju Briselē.

Kad gada sākumā kādā vējainā un nemīlīgā dienā saņēmu e-pastu par kokles dāvināšanu, sākumā nodomāju - nu, kāda vēl kokle, mums taču darba pilnas rokas un nopietnas lietas darāmas. Bet jau pēc dažām sekundēm nolēmu: un kāpēc gan ne? Prezidentūra tūlīt beigsies, bet mūzika ir mūžīga!

Mums izdevās atrast atsaucīgus cilvēkus Mūzikas instrumentu muzejā, izveidojās brīnišķīga sadarbība ar Latvijas Radio, Laimu Jansoni un Jāni Rozenbergu, un tā nu viens ļoti interesants projekts ir īstenots. Tas tikai nozīmē - ja visi savas labās domas saliekam kopā, mēs varam jebko!"

Tāpat no "Klasikas" puses īpašs paldies Maijai Liepiņai par sirsnīgo uzņemšanu un Laimai Jansonei dāvāto oranžo ziedu vainadziņu!

Turpinājumā ieklausāmies arī Mūzikas  instrumentu muzeja eksperta Vima Bosmana uzrunā, kurā viņš, sakot sirsnīgu paldies par dāvinājumu, atzīst: esot tiešām žēl, ka tik skanīgs instruments tiks nolikts plauktā, bet no otras puses - otra labākā vieta, kur tam atrasties, ir tieši Briseles Mūzikas instrumentu muzejs... (Pēc svinīgajām uzrunām un koncerta kokles dāvinājuma dokumentu ar saviem parakstiem apstiprināja Gita Lancere un Vims Bosmans.)

Svinīgais pasākums Mūzikas instrumentu muzeja Apaļajā zālē 17. maija pusdienlaikā bija pulcējis krietnu skatītāju un klausītāju pulku. Viņu vidū - arī jauna latviešu ģimene, kuras galva Toms Torims atklāj savus iespaidus par notikušo un arī dzīves ikdienu Briselē.

Pasākumā sastaptā kultūras ministre Dace Melbārde priecīgi apliecina, ka šis ir viens no retajiem pasākumiem, ko viņa apmeklē kā privātpersona. "Kā jau Laima Jansone savā uzrunā sacīja, kokā dzirdam tautas dveselīti. Laima ir šķīsts dabas bērns, kurš šo koka dvēselīti vislabāk prot izspēlēt. Turklāt kokle ir mans mīļākais instruments - instruments, kurš pauž ideālo latvietību."

Pārraides turpinājumā Vima Bosmana vadībā dodamies ekskursijā pa slaveno Mūzikas instrumentu muzeju, kā arī vēl ieklausāmies Laimas Jansones pārdomās par tām labajām lietām, ko Latvijas kultūras ļaudīm sagādājis Latvijas prezidentūras gads ES Padomē. "Daudziem mūziķiem tas sniedzis nenovērtējamas iespējas - esam nokļuvuši tur, kur pat neesam cerējuši nokļūt... To varu teikt arī par sevi: vēl janvāra sākumā pat nezināju, ka būšu Abu Dabi. Tad arī Zviedrijā, Briselē, Luksemburgā, Spānijā... Iespējams, ne gluži viss bijis saistībā ar prezidentūras pasākumiem, taču šis fakts pavēris daudzas iespējas, atklājis jaunus kontaktus un devis lielu, lielu iedvesmu."