20. janvārī ar īpašu sarīkojumu sēriju Londonā tika atklāta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, skatītājiem piedāvājot gan neaizmirstamu Latvijas Radio kora koncertu Cage and Time ("Keidžs un laiks"), gan Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu un pasniedzēju gleznu izstādi Graduation, kas apskatāma līdz 30. janvārim. Lai par šo notikumu plašāk pastāstītu arī "Klasikas" klausītājiem, Londonā paviesojās Inta Zēgnere...

Izstādē Graduation, kas izvietota Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Londonā, piedalās pagājušā gada LMA absolventi Līva Graudiņa, Inta Stalidzāne, Baiba Apsīte, Paula Zariņa, Ilze Egle, Laura Pole, Magone Boleiko, Darja Fjodorova, Klāra Grundšteine, Kristīne Lasmane, Agnese Basova un Dārta Hapanioneka, kā arī LMA pasniedzēji – diplomdarbu vadītāji Aleksejs Naumovs, Juris Petraškevičs, Kristaps Zariņš, Ivars Heinrihsons un Kaspars Zariņš.

Izstādes apmeklētāju plašajā lokā bija gan diplomāti, gan Lielbritānijas Parlamenta, gan ārvalstu kultūras centru un mediju pārstāvji, gan Londonā dzīvojošie tautieši. Viesus uzņēma Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis un Eiropas Komisijas vadītāja Londonā Žaklīna Minora.

"Tā jau kļuvusi par tradīciju - atklāt Eiropas Savienības valstu prezidentūras programmas ar pieņemšanu un izstādes atklāšanu Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Londonā. Ekspozīcijas mainās ik pa divām nedēļām. Dažas saistītas ar īpašu notikumu, kā tas ir šoreiz, bet citas atklāj Eiropas valstu kultūras daudzveidīgās pieredzes dziļumus Londonas cilvēkiem," stāsta Žaklīna Minora un atklāj, ka pirms Latvijas mākslinieku izstādes šeit bijusi izvietota Itālijas ekspozīcija.

"Ir ļoti jauki, ka mēs iepazīstam dažādus māksliniekus un dažādas glezniecības tehnikas. Te ir gan grafika, gan eļļas glezna un akvareļi. Dažādie stili ir valdzinoši! Aplūkojot šīs ekspozīcijas darbus, noteikti rodas asociācijas ar Ziemeļvalstu mākslu un Skandināvijas māksliniekiem. Atzīšos, ka te ir pat vairākas gleznas, ko labprāt vēlētos ņemt līdzi uz savām mājām," atzīstas Žaklīna Minora.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, profesors Aleksejs Naumovs, sastapts izstādes atklāšanā, neslēpj gandarījumu par paveikto: "Ekspozīcija ir mazs ieskats Latvijas mūsdienu modernajā glezniecībā un grafikā, kā arī visās tendencēs, kas raksturīgas pasaulei - te ir gan konceptuālā māksla, gan figurālā un abstraktā glezniecība, gan vizuālās komunikācijas darbi. Sadarbība ar Eiropas māju mums ir ļoti laba, daudz palīdzēja vēstniecība."

Profesors atzīst, ka ekspozīcija iznākusi krāšņa, krāsaina, kontrastaina un pauž prieku, ka šajās nedēļās mākslu no Latvijas aplūkos plašs skatītāju loks.

Inta Zēgnere izstādes atklāšanā sastapusi arī latviešu juvelierdizaineri Ivonnu Poplansku, kur Londonā dzīvo jau 10 gadus un ar izciliem panākumiem strādā savā jomā. Tieši viņas dizainētā rota tika izvēlēta par labāko un pasniegta kā dāvana Anglijas karalieni Elizabetei dimanta jubilejā. Ivonna ir arī prestižās Van Eyck Jewelry dizaineru kompānijas mākslinieciskā vadītāja. Kompānijas bāze ir Antverpenē, kas tiek uzskatīta par pasaules dimantu centru. Šobrīd viņas galvenā aktualitāte ir latviešu mākslinieku dzintara rotu izstāde, kuras atklāšana notiks 25. maijā, iezīmējot Latvijas prezidentūras gadu Eiropas Savienības padomē. Ivonna būs šīs izstādes kuratore.

Bet, paužot pārdomas par izstādi Graduation, Ivonna saka tā: "Domāju, ka ir ļoti svarīgi pasaulei rādīt tieši jaunos latviešu māksliniekus. Vismaz šajā izstādē redzu, ka viņu rokrakstu var atpazīt pat mazākajās nainsēs, otas pieskārienos, arī krāsu gammā - tā ir nosvērta, dominē zaļie un brūnie, tātad zemes toņi."

Latvijas Radio koris pārsteidza un sajūsmināja britu klausītājus koncertā “Keidžs un laiks”, kas notika 20. janvārī Londonā, Svētā Jāņa baznīcā (St John's Smith Square).

Multimediālo koncertu, kurš pirms diviem gadiem tika radīts Cēsu Mākslas festivālam, ar svinīgu uzrunu atklāja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.

Koncerta centrālā ass bija amerikāņu avangarda komponista Džona Keidža mūzika, kuras atskaņošana mēdz notikt arī ar neierastiem instrumentiem. Caurvijoties un mijiedarbojoties, dzirdama arī Pētera Vaska, Jāņa Mediņa, Jura Ābola, Andersa Hilborga un latviešu elektroniskās mūzikas pionieru NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca) skaņdarbi. Latvijas Radio kora dziedātājiem atrodoties balkonos, uz skatuves darbojās solisti Elīna Kalnakārkle, Inga Martinsone, Kārlis Rūtentāls. Komponista Kristapa Pētersona veltījumu Keidžam atskaņoja Jānis Strazdiņš un pats autors. Pie klavierēm bija Rihards Plešanovs.

Pirmais pamatakmens Svētā Jāņa baznīcai tika ielikts pirms trīssimt gadiem. Otrā pasaules kara laikā šī angļu baroka pērle cieta no uzlidojumiem, taču pēc renovācijas 1960. gadā te ir ierīkota koncertzāle, kurā notiek gan simfoniskās, gan kora mūzikas koncerti.

Pēc mēģinājuma sastaptais Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava atklāj: "Šeit ir ārkārtīgi skaista dzīvā skaņa: uzstāties šajā zālē ir katra mūziķa sapnis. Esmu iesildījies. Kad braucu šo zāli lūkoties pirms kāda laika, sajutu bijību. Domāju - kā šī skaistā, dabiskā skaņa sakļausies ar nepieradināto Hārdiju Lediņu un provokatīvo Keidžu," - tā Sigvards Kļava.

Viņš atklāj, ka salīdzinājumā ar Cēsu Mākslas festivālā iekļauto programmu, šoreiz lielāks akcens likts tieši uz latviešu mūziku: "Vēlējos tai pievērst starptautiskās auditorijas uzmanību. Iekļaut Jāni Mediņu izjutu kā nepieciešamību - pēkšņi pretstatīt Keidža ambientajām klavieru miniatūrām. Bet neslēpšu, ka šāda veida projekti tiek veidoti ļoti ilgā laikā - tie nav tikai mēneši."

Par savām funkcijām koncertā stāsta arī komponists Kristaps Pētersons, kuram šis koncerts ir "ekspresīva būšana performancē arī tīri vizuāli". Tāpat koncertā skanējis arī viņa paša jaundarbs. "Sigvards deva precīzu uzdevumu - sarakstīt darbu, kas saderētu ar Keidža estētiku."

Bet par projekta vizuālo dramaturģiju stāsta režisors Roberts Rubīns.

Vēstnieks Andris Teikmanis savā svinīgajā uzrunā pirmskoncerta uzsvēra kultūras, īpaši dziesmas nozīmi Latvijas valsts vēsturiskajos brīžos un apliecināja gatavību atbildīgi virzīt nospraustās prezidentūras prioritātes arī Apvienotajā Karalistē. Savukārt Lords Bosvels izteica gandarījumu par iespēju katrai ES dalībvalstij rotācijas kārtībā uzņemties darba vadību un izcelt tās kultūras vērtības, kas bagātina visu Eiropu.

Savus iespaidus par koncertā dzirdēto atklāj arī publikā sastaptie klausītāji, iedzimtie londonieši. Secinājums - fantastiska koncentrēšanās, neparasti un lieliska gaismu partitūra.

Klausītāju vidū ir arī pazīstamais britu komponists Gabriels Džeksons - īstens latviešu kormūzikas un kordziedāšans fans, kurš sadarbojies ar daudziem Latvijas koriem, ieskaitot Radio kori. "Koncerta koncepcija šķita aizlienēta no pagājušā gadsimta 60. gadiem, un, lai gan atskaņojuma standarti bija ļoti augsti, būtu pieticis, ja koris vienkārši stāvētu un dziedātu. Un tas būtu lielisks vakars."

Vavas pārdomas pauž arī latviešu izcelsmes kordiriģente Lilija Zobens: "Vairāki posmi bija intriģējoši, taču daudz kas no tā visa garlaikoja. Ja dzīvā koncertā lieto daudz elektronikas, tā nespēj raisīt klausītājos noturīgu interesi. Gribējās dzirdēt vairāk tieši Radio kori, kurš taču ir viens no pasaules visizcilākajiem koriem! Tas, ko viņi darīja atsevišķās epizodēs, bija patiešām labi un burtiski aizveda līdz mākoņiem..."

Koncerta viesu vidū - arī mākslas muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece: "Šovakar biju lepna - par koncertu, par to, ka Latvijas Radio koris ir no Latvijas. Domāju, koncerts bija pārsteigums Londonai. Jo tik profesionālu, tik dinamiski bagātu sniegumu sen nebiju dzirdējusi. Uz daudziem gadiem to atcerēšos kā lielu un skaistu piedzīvojumu."

Grammy balvas laureāts, grupas The King Sigers ilggadējais dziedātājs Robins Taisons, kurš vada izdevniecības Peters mūzikas menedžmentu un labprāt klausās Latvijas Radio kora ierakstus, norāda, ko koncerts bijis dorsmīgs solis.

"Bijām priecīgi piedalīties projekta realizēšanā - mēs taču izdodam Džona Keidža notis. Labi pazīstu Latvijas Radio kori, vienmēr bijis liels prieks sadarboties. Koncerts bija drosmīgs solis - Londonai piedāvāt Keidža darbus..."

Savu viedokli pauž arī ES Prezidentūras kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne: "Klausoties šo koncertu jau otro reizi, vēl spilgtāk pārliecinājos, ka šeit redzama visa mūsdienu cilvēka dzīve - cik tā ir fragmentēta, cik haotiska, trauksmaina. Te  nepārprotami jūtamas ilgas pēc harmonijas un miera. Izdevās lieliski. Komplimenti visiem māksliniekiem!"

Visbeidzot, uzklausām arī vēstnieku Andri Teikmani: "Sākot vēstnieka darbību Londonā, sev nospraudu vairākus mērķus, kurus vēlos realizēt līdz savu pilnvaru termiņa beigām. Viens no tādiem - jēdzienu "Latvija" darīt atpazīstamu lodoniešiem. Jo Londona ir ne tikai finanšu, bet arī mākslas metropole. Esmu pārliecināts, ka arī šeit ir iespējams ienest Latvijas vārdu kopā ar asociāciju, ka latvieši - tā ir zeme, tā ir tauta, kura var sniegt ļoti dažādu, bet vienmēr visaugstākās kvalitātes mūziku un mākslu."

Vēstnieks nenoliedz, ka uzveduma "Keidžs un laiks" piedāvāšana Londonas prasīgajai publikai nozīmējusi zināmu risku. "Taču vienlaikus vēlējos mazliet sapurināt londoniešus, izraisīt viņiem nelielu smadzeņu trīci, lai Latvijas prezidentūras atklāšanas vakars viņiem paliek atmiņā. Domāju, ka paliks."