3. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā jau septīto reizi norisinājās ikgadējais sarīkojums Somugru dienu noskaņās, daļu viesu satiekot ar video tilta starpniecību. Somugru dienas Latvijā rīkoja Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar  somugru tautu valstu – Igaunijas, Somijas un Ungārijas – vēstniecībām un Latvijas līvu organizācijām, kā arī ar asociāciju Fenno – Ugria Igaunijā un tās rīkotajām Radu tautu dienām (Hõimupäevad) .

Arī lībieši ir viena no somugru tautām, un Somugru dienu sarīkojums Rīgas Latviešu biedrībā iesākās ar mākslinieka Andreja Šulca (1910-2006) gleznu izstādes “Līvs ar otu” atklāšanu, uz ko aicināja biedrība “Mazirbes draugu kopa” un Andreja Šulca ģimene.

Izstādes atklāšanā Aldis Ermanbriks, arī Andreja Šulca radinieks, vēstīja, ka šogad 14. maijā māksliniekam apritētu 110 gadi.  No līviem cēlies laivu meistara mazdēls un zvejnieka dēls Andrejs Šulcs bērnībā esot izbaudījis skaisto un skarbo dzīvi pie jūras. Visticamāk, tāpēc viņa darbos īpaša vieta atvēlēta jūras tematikai, visbiežāk dominē zili balti toņi,un krāsu salikumi ir vizoši un gaismu nesoši.

Garajā un bagātajā mūžā Andrejs Šulcs ir uzgleznojis ap 3000 darbu, kuri  ir pabijuši  izstādēs Igaunijā, Somijā, Vācijā, ASV, Kanādā un Brazīlijā. Turklāt paralēli glezniecībai viņš aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē, bijis skolotājs, darbojies vēstures un etnogrāfijas izpētē un pēc Otrā pasaules kara kļuvis par Ventspils novadpētniecības muzeja vadītāju, turklāt dibinājis jūras brīvdabas muzejus Jūrmalā un Ventspilī.  1997. gadā Andrejs Šulcs apbalvots ar TrijuZvaigžņu ordeni.

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova izstādes “Līvs ar otu” atklāšanā stāstīja, ka Andrejs Šulcs bijis pirmais līvs, kurš ieguvis gleznotāja grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, turklāt glezniecību viņš apguvis pie profesora Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā.

Andreja Šulca gleznu izstādi "Līvs ar otu" Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē ir iespējams aplūkot līdz 21. oktobrim.

Pēc izstādes “Līvs ar otru” atklāšanas Somugru dienu noskaņas turpinājās Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē ar interaktīvu sarīkojumu, kurā uzmanība bija vērsta uz ermoņiku tipa instrumentiem – klātienē bija iespēja vērot somu mūziķa Marko Ojalas uzstāšanos, savukārt uz ekrāna ermoņiku spēli demonstrēja virtuozais Herberts Konnula no Igaunijas, kā arī Ādams Mošers (Ádám Móser) no Ungārijas, kurš  ārkārtējās situācijas laikā katru dienu pulksten 17.00 sniedz koncertu no savas mājas balkona. Bija iespēja video veidā iepazīties arī ar setu folkloras kopas Sorrõseto ermoņiku spēli, kā arī ar Pāvelu Kuterginu un udmurtu vokālo grupu Ošmes no Igaunijas. Visbeidzot ar savu referātu par ermoņiku tipa instrumentiem lībiešu tradicionālajā mūzikā iepazīstināja topošā etnomuzikoloģe Linda Šarkova, kuras stāstu papildināja etnomuzikologs Oskars Patjanko, iepazīstinot klausītājus arī ar Ieviņa ermoņikām, kas radītas Latvijā.

Somugru dienu sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības namā uzstājās arī lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist, pieaicinot podziņu akordeonu spēlēt somu mūziķi Marko Ojalu.