Papildināts nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saraksts!

Pagājušo piektdien Krapes tautas namā norisinājās jau otrā Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā apliecinājumu pasniegšana par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Šī saraksta pamatā ir 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi. Šobrīd sarakstā iekļautas jau 14 vērtības.

Svinīgajā ceremonijā Krapes tautas namā apliecinājumus saņēma 7 vērtību pieteicēji - Rucavas novada dome, Valkas novada dome, biedrība “Gaujas plostnieki”, biedrība “Līvõ kultūr sidām”, biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”, kultūras centrs “Ritums”, kā arī biedrība “Skaņumāja”.

Krape kā ceremonijas norises vieta šajā gadā bija izvēlēta tādēļ, ka tur mīt biedrība “Skaņumāja”, kas Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieteikusi jau četras vērtības – šobrīd, pateicoties biedrībai “Skaņumāja”, sarakstā iekļauta arī Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcija un Caurspēlējamās cītaras spēle.  Abu instrumentu spēli klātesošajiem demonstrēja Ilmārs Pumpurs un Ilona Dzērve, pastāstot arī vairāk par to, kā spēles tradīcijas “ķerta aiz astes”, dodoties uz spēles apmācībām pie vēl spēlējoša muzikanta laukos.

Vēl nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas tādas vērtības kā Knipelēšanas prasme un Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē.

Ļoti skanīga un sirsnīga bija apliecinājumu pasniegšana par veselu kultūrtelpu iekļaušanu sarakstā, jo bez dziedāšanas un apdāvināšanās te neiztikt – īpaši, ja pēc apliecinājuma atbraukuši lielīgie rucavnieki. Kā ceremonijā atzina Rucavas novada domes bijusī priekšsēdētāja Irēna Šusta, tad ”Nemateriālā kultūras mantojuma likums tagad aizstāv Rucavas kultūrtelpu”.

Arī Lībiešu kultūrtelpa tagad ir aizstāvēta ar likumu – ļoti skanīga bija līvu kultūras biedrības pārstāvju dziedātā putnu modināšanas dziesma, saņemot apliecinājumu par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu nacionālajā sarakstā.

Upītes kultūrtelpa tagad arī ir pievienojusies nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam – diemžēl dziedošie jaunieši no biedrības “Upītes jauniešu folkloras kopa” paši uz Krapi nevarēja atbraukt, jo bija jau nodarbināti citā sarīkojumā, bet pēc apliecinājuma bija atbraukusi Annele Slišāne, kura Upītē turpina sava tēva Antona Slišāna vērtīgo darbu Upītes kultūrtelpas kopšanā.

Skaisti dziedāja arī ceremonijas vadītājas Laima un Katrīna Dimantas. Savukārt "Etnovēstīm" īpaši pārsteidzoša bija tādas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušana sarakstā kā Gaujas plostnieku amata prasmes, tādēļ pēc ceremonijas oficiālās daļas uz sarunu tika aicināts biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvis Ivo Laktiņš.

Sveicam visus sarakstā iekļauto nemateriālā kultūras mantojuma vērtību pieteicējus, un rosinām gatavot jaunus vērtību pieteikumus. Vairāk informācijas par nemateriālo kultūras mantojumu atradīsit lnkc.gov.lv, kā arī 22. janvāra "Etnovēstu" sarunā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperti Gitu Lanceri.

***

Gaidot jau VIII postfolkloras festivālu “Gaviles”, kas 12. aprīlī norisināsies Spīķeru koncertzālē, festivāla rīkotāji aicina uz vairākiem iegavilēšanas pasākumiem – par tiem vairāk vēstī Linda Zonne-Zumberga. Vairāk informācijas par visiem iegavilēšanas pasākumiem, par ko tikko vēstīja Linda Zonne – Zumberga, atradīsit “Gaviles” feisbuka lapā.

***

5. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Kultūras centrā "Iļģuciems" savu 25 gadu jubileju atzīmēs folkloras kopa “Laiksne” – visi būs mīļi aicināti uz koncertu, kā arī uz jautru un pavasarīgu sadziedāšanos kopā ar grupām "Saucējas" un "Teikas muzikanti". Vairāk informācijas “Laiksne” feisbuka lapā.

***

Savukārt jau 11. reizi visa Latvijā noris «Satiec savu meistaru» pasākumi. Proti, nedēļas nogalē no 5. līdz 7. aprīlim 155 vietās Latvijā dāžādu prasmju meistari gaidīs savus apmeklētājus, iepazīstinot ar tādām amata prasmēm kā aušana, adīšana, tamborēšana, izšūšana, kokamatniecība, keramika, kā arī ar dažādiem mūzikas instrumentiem, latviskām dziesmām un dančiem, un vēl daudz citām interesantām nodarbēm, ko iespējams atrast garajā norišu satiecsavumeistaru.lv sarakstā, kā arī laikraksta “Latvijas Avīze” kultūras pielikumā.