2021. gada muzikālie akcenti "Klasikas" vērtējumā

Pirms metamies iekšā jaunajā gadā, pavēršam skatu uz to, kas šogad bijis.

Ir bijuši pārrāvumi, uzplaukumi, miera periodi un sablīvējumi, un esam aizvadījuši spilgtus četrus gadalaikus – baltas, klusinātas ziemas ieskāvumā bijusi karsta un sulīgiem augļiem bagāta vasara, smaržīgs un mazliet vientulīgs pavasaris un dūmakains, tomēr ražīgs rudens, tamdēļ šoreiz „Klasika”,  veidojot 2021. gada muzikālo apskatu, spilgtākajiem notikumiem dāvā katra gadalaika raksturīgos ziedu pušķus.

Gunda Vaivode, Inga Saksone, Signe Lagzdiņa un Orests Silabriedis te ar pastalām, te bieziem zābakiem un arī smalkām kurpītēm iziet cauri šim gadam un meklē leduspuķu, narcišu, rožu un pīlādžu ziedu balvu saņēmējus.

Visupirms ieskicējam, kā sācies 2021. gads un ar ko tas bijis zīmīgs. Var teikt, ka šis bijis arī jubilāru gads: Imanta un Gido Kokaru simtgade, simt arī Elgai Igenbergai, deviņdesmit – Romualdam  Jermakam, astoņdesmit – Imantam Kalniņam, septiņdesmit pieci – Pēterim Vaskam, septiņdesmit – Mārtiņam Braunam. Un no Mārtiņa Brauna, kā arī vēl citiem pašmāju un ārzemju leģendārajiem mūziķiem šogad atvadījāmies pavisam…

2021. gada veikums gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi iespaidīgs ir pašmāju skaņu ierakstu namam "Skani".

ZIEMA 

Janvārī vienīgais Latvijas Radio ieskaņotais koncerts bijis LR3 "Klasika" 25. jubilejas koncerts. Februārī jau mazliet vairāk, taču īpašu uzmanību 2021. gada decembrī (un būtībā visa gada garumā) piesaista muzikālie teātri.

Leduspuķes balvu piešķiram Imanta Kalniņa operai "Matīss, kausu bajārs"!

PAVASARIS

Pandēmijas otrais pavasaris, salīdzinot ar pirmo vilni, drosmīgāk un apjomīgāk metās virtuālo koncertu, pat festivālu rīkošanā, realizējot arī Lielās mūzikas balvas daudzkrāsainu norisi Baltajā namā, Latvijas simfoniskajā lielkoncertā ļaujot skatītājiem orķestrus baudīt dažādās koncertzālēs, bet Starptautisko džeza dienu vadīt meistarklasēs. Klasikas koncertapskata Post factum veidotāji arī pavasarī turpināja sekot virtuālajai koncertdzīvei, mēģinot satvert citādos iespaidus.

Pavasara koncertliecības ir joprojām noklausāmas un reizēm arī skatāmas, tādēļ par nabadzīgu šo virtuālo laiku nosaukt nevaram.

Smaržīgu studentu narcišu pušķi sniedzam Liepājas Simfoniskajam orķestrim par ciklu "Simfonija tuvāk" un dzelteno narcišu klēpi festivālam "Latvijas jaunās mūzikas dienas".

VASARA

Pēc pavasara, kad pārdzīvota vairāk kā pusgadu ilgusi digitālo koncertu ēra, 15. jūnijā tomēr atveras durvis publiskajiem pasākumiem, un katram bija savs pirmais klātienes koncerts un sava pirmā sirreālā, kā "Klasikas" redakcijā to mēdz dēvēt – brīvlaišanas izjūta. Neaptverami vasarā bija atkal ieraudzīt vienuviet Latvijas labākos džeza mūziķus džema sesijā M/Darbnīcas pagalmā…

Vasara bija īsts mūzikas puķu dārzs, kurā katrs varēja pasmaržot gan vietējās margrietiņas un naktsvijoles, gan ieelpot selekcionētu rožu aromātu.

Bet galvenais – klausītāju klātesamība! Ne ar ko neaizstājams prieks, kas Gundai Vaivodei sākās ar ļoti kvalitatīvu Gala koncertu Latvijas Nacionālajā operā 4. jūlijā, īpaši izbaudot Egila Siliņa un čehu tenora Pjotra Bečalas sniegumu.

Šī vasara iezīmēja arī jaunas koncertvietas – piemēram, mākslas centrā "Zuzeum".

Ar oriģinalitāti telpas, arī ārtelpas izmantojumā izcēlās Ventspils koncertzāle un "Hanzas perons". Bet ir arī vietas ar nemainīgi labu auru, piemēram, Mazā Mežotnes pils, kurā skan latviešu mūzika vai Rundāles pils un dārzs ar senās mūzikas rakstiem.

Sakot paldies visiem mūziķiem un koncertu organizētājiem,

aizvadītās vasaras rožu klēpji

ceļo pie Andra Pogas vadītā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un solistiem (Dzintaru Jūrmalas festivālā atskaņoja vērienīgo Mālera "Dziesmu par zemi". Īpašs kompliments solistei Zandai Švēdei, vasaras notikums bija Vāgnera "Valkīras" 3. cēliena koncertuzvedums Cēsu Mākslas festivālā ar Ketrīnu Fosteri, Egilu Siliņu, Lieni Kinču un "Vasarnīca" GORĀ, kur līdzās muzikālajai izrādei "Otello" ir Intara Busuļa uzstāšanās un divi simfoniskie koncerti vienā dienā – Čaikovska Pirmais klavierkoncerts un fantāzija "Romeo un Džuljeta", un otrajā – Holivudas zelta laikmeta melodijas un Raimonda Paula "Naktstauriņi" Jēkaba Jančevska jaunā, ļoti talantīgā aranžējumā), pie Raimonda Paula, Elīnas Garančas un Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā (“Ja tevis nebūtu”), kā arī pie festivāla "Rīga Jūrmala" radošās komandas un daudzajiem viņu aicinātajiem māksliniekiem. 

RUDENS

Rudens iesākumā esam pusmetru virs zemes. Un kā lai neesam, ja aizvadīta tāda vasara… Pacēluma sajūtu turpina arī vairāki jaundarbi, pirmatskaņoti pašā septembra iesākumā: Anna Ķirse maģiski uzbur Sibillas stāstu, ko Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un Sinfonietta Rīga Māra Sirmā vadībā pirmatskaņo Garīgās Mūzikas festivālā.

Pusmetru virs zemes turpina arī Pēteris Vasks, radot jaunu koncertu vijolei un orķestrim "Vakara gaismā", kura pavedienus šķetina Hugo Tičati un Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā.

Īpašs prieks rudenī arī par mūsu jauno mūziķu panākumiem starptautiskajos konkursos!

Īstena enerģija, draivs un notikuma garša bija orķestra "Rīga" iniciētajam koncertam "Katedrāle un roks": Vilnis Šmīdbergs un Gunārs Šimkus no putekļiem un pelniem atjauno rokgrupas "Katedrāle" repertuāru, diriģents Valdis Butāns tam pievieno otrajā daļā Džona Lorda "Koncertu grupai ar orķestri", uzaicina Ati Zviedri, Ati Ieviņu, Tomu Poišu, Mārtiņu Miļevski, Jāni Miltiņu un Miķeli Dobičinu un koncerts aizkavējas kādas 20 minūtes, jo pie Lielās ģildes pulcējas cilvēku rinda divu kvartālu garumā.

Viens no "Klasikas" pīlādžu ziedu pušķiem ar asteru un gladiolu piejaukumu – notikumam "Katedrāle un roks".

Mazliet pakāpjot soli atpakaļ – augusta viducī "Hanzas peronā" notiek kameroperas "Tagadne. Time present" pirmatskaņojums. Sinfonietta Rīga, Normunds Šnē un Jānis Šipkēvics atskaņo Krista Auznieka gan senāk, gan no jauna uzrakstītu mūziku, kas palēnām, bet pamatīgi ieskauj visu esību, Krista un Reinis Dzudzilo rada tīru un par laiku domājošu skatuvi. Oktobra viducī "Klasika" daļu no operas mūzikas ieraksta, tieši jaunradīto darbu Are One piedāvā Starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum, kurā šis darbs tiek izvirzīts kā numur viens komponistu kategorijā līdz trīsdesmit gadiem.

Rudenī Venstpilī tiek arī vēlreiz atskaņots Krista Auznieka pavasarī pirmatskaņotais skaņdarbs "Smaržīgais laikrādis", kas patiešām tvīkst un smaržo, to nodrošina Guntars Freibergs, Juris Āzers, Elīna Bērtiņa un Čengs Čangs, bet decembra iesākumā Lielajā ģildē un Rēzeknē Sinfonietta Rīga, Normunds Šnē un ģitāriste Dži Dži rāda vēl vienu Krista Auznieka darbu, kurš nemanāmi rotaļājās ar tavu laika izjūtu un smalki saspēlē tembrus, tas ir koncerts elektriskajai ģitārai un kamerorķestrim "Apvārsnis kamolā".

Visu sasummējot un īpaši lepojoties par starptautiskajiem panākumiem konkursā Rostrum, nav šaubu, ka

sulīgu, vitaminizētu pīlādžu ziedu pušķi piešķiram komponistam Kristam Auzniekam!