19. februārī 70. dzimšanas dienā suminājām flautistu un pedagogu Imantu Sneibi.
34 gadus viņš bijis Latvijas Nacionālā operas orķestra mūziķis un lielu daļu no šī laika arī flautu koncertmeistars. Kopš 1980. gada Imants Sneibis ir JVLMA docētājs, kopš 1998. gada - asociētais profesors. Paralēli viņš strādā arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Jubilejas "Beneficē" Imantu Sneibi sastopam gan viņa veiktajos ierakstos, gan arī sarunā par dzīvi un darbu, atziņām un piedzīvojumiem. Laba vēlējumi arī no esošajiem un kādreizējiem profesora audzēkņiem...
Sākums ar mandolīnu
Vaicāts, vai jubilārs, kura mūžs bagāts ar koncertu jūru, maz atceras savu pirmo uzstāšanos, Imants labprāt dalās atmiņās: "Vēl mācoties Rudes septiņgadīgajā skolā, mūziku jau biju iemīlējis. Spēlēju mandolīnu. Tolaik bija populāri kolhoza saviesīgie vakari, tur tad nu arī ar panākumiem muzicēju..."
Mūziķis neslēpj, ka ceļš uz flautu bijis krietni grūtāks. "Tas nenāca viegli... Savulaik uzreiz iestājos Liepājas mūzikas vidusskolā - bez nekādas sagatavošanās, bez iepriekšējām mācībām mūzikas skolā. Pie klavierēm pat īsti nebiju piesēdies," senos notikumus ar smaidu atceras mūziķis un stāsta, ka jo sevišķi interesanti klājies pēdējā eksāmenā: "Gribot negribot jāsāk ticēt, ka mūs vada kāda roka..."
... un tad iejaucās Lielais Liktenis
Imanta Sneibja skolas gadi aizritējuši smagā laikā: kaut kara elpa bijusi jau aiz muguras, problēmas valdījušas dažādās jomās. Tomēr Imants lēmis iet mūziķa ceļu. "Man vienkārši patika. Tas bija Dieva pirksts. Citu domu pat nebija." Tiesa gan, pēc vidusskolas absolvēšanas mūžu ar flautu saistīt Imants nav domājis. "Palēnām biju sācis pāriet uz estrādes mūziku: šo to komponēju, spēlēju akordeonu, klavieres." Bet tad nākuši trīs gadi padomju armijā, kur mūziķis ticis pūtēju orķestrī. Tad arī sapratis: flauta ir īstais aicinājums. Piešķirtajā desmit gadu atvaļinājumā iestājies Konservatorijā.
"Un tad atkal nostrādāja Lielais Liktenis. Apstākļi sagadījās tā, ka Latvijas Nacionālās operas orķestrī vajadzēja pirmo flautu. Pieteicos. Rihardam Glāzupam vaicāju, vai drīkstu spēlēt Mocarta koncerta kadenci. Viņš atbildēja – kāpēc ne? Lai nospēlējot: gribot dzirdēt, kā mana flauta skan... Pirmie trīs gadi, atzīstos, bija ļoti grūti. Caurām dienām spēlēju un mācījos. Pirmo reizi taču biju iesēdies orķestrī! Atviegloti varēju nopūsties tikai pēc trim gadiem..."
Būdams paškritisks un nesirgstot ar lielību, mūziķis saka tā: "Gribas domāt, ka Dievs man patiesi devis muzikālu izjūtu. To sadzirdēja arī Rihards Glāzups – ka tam zaļajam puikam kaut kas iekšā ir, tikai jādod iespēja izaugt. Ļoti palīdzēja Viktors Vanags, orķestra mūziķis un Mediņskolas skolotājs. Viņš vienmēr ieteica, kā labāk darīt. Klausīju viņu, un šodien viņam saku lielu jo lielu paldies."
Vadzvaigzne – vīrs ar zelta flautu
Pēc gadiem četriem Operas orķestrī Imants Sneibis sapratis: iemācījies tik pulka, ka varētu sākt strādāt arī par skolotāju. "Biju izstrādājis savu spēles paņēmienu. Tagad saprotu, ka tur bija arī daudz trūkumu...
Tikai laika gaitā klausoties, sapratu, ka īsti labi nav. Kad izdzirdēju Džeimsu Golveju, domāju – ak, vai, ko es te daru... Un tad sākās meklējumi, par kuriem varu teikt: esmu pieļāvis visas iespējamās kļūdas.
Reti jau gadās tā, ka var uzreiz. Pēc kara valdīja labu skolotāju trūkums. Lielākā daļa, tāpat kā es, tika iemesti darbā un izstrādāja savu sistēmu."
Sajūsmināts par Džeimsa Golveja flautas spēli koncertos un ierakstos, aizpērn Imants Sneibis pats personīgi nokļuvis viņa meistarklasēs. Deviņas dienas divreiz dienā viņā klausījies! "Daudzo gadu laikā savos meklējumos biju tam nobriedis. Faktiski – tas bija pēdējais brīdis... Lietas, kurās slēpjas īstā būtība, jau nekad netiek vārdos pateiktas. Pie tām jātiek klāt pašam. Šīs deviņas dienas deva ļoti daudz no visiem viedokļiem. Atbraucu burtiski piebāzts ar domām, idejām un informāciju. Sapratu, ka ar laiku to salikšu pa plauktiņiem."
Vīrs ar zelta flautu – Džeimss Golvejs – ir Imanta Sneibja etalons un flautista ideāls, kuru kā piemēru viņš bieži min arī saviem studentiem. "Faktiski Golveja skolu praktizēju jau 25 gadus. Taču ar lasīšanu un klausīšanos, protams, nepietiek. Jo klausoties viņa spēlē šķiet – nu, tas taču ir tik vienkārši! Es arī tā varu! Tikai nezin kāpēc neskan..."
Jau 37 gadus Imants Sneibis skolo jaunos flautistus Dārziņskolā. Šobrīd pie viņa atkal mācās flautistu visjaunākā paaudze: divi bērniņi pirmajā klasītē, divi otrajā. "Tagad jūtu, ka drusku sāku nogurt. Ir vajadzīga pacietība... Mīlestības gan pietiek. Ar gadiem tā kļūst arvien lielāka," atzīst ar sirdssiltumu dāsni apveltītais mūziķis.
Sveicieni Skolotājam dzimšanas dienā!
"Imants - tā ir neizdziestoša enerģija, nerimstošs darbaspēks. Viņš ir kā dzirkstelīte, kas nekad nenodziest! Pozitīvisms burtiski lido viņam apkārt! Katra stunda pie viņa ir kā kaut kas jauns. Reizēm profesors visu nakti domājis, kā un ko varētu spēlēt labāk, kā panākt izaugsmi. Turklāt viņam piemīt talants savu domu pasniegt saprotami. Varētu grāmatu izdot ar viņa izteicieniem! Jebkurā audzēknī viņš vienmēr saskata pozitīvo - pat ja kaut kas nesanāk... Novēlu, lai viņa sirds siltums nekad nepagaist! Un lai Imants turpina savu iecerēto ceļu, kurā ik dienu viņš atklāj arvien jaunas taciņas. Lai nekad neizdziest dzirkstelīte viņa acīs un dvēselē!" Tik jauku novēlējumu savam profesoram dzimšanas dienā sūta viņa studente Latvijas Mūzikas akadēmijā Egija Veldre.
"Man viņš ir Skolotājs ar lielo burtu. Kā pats reiz teica - viņam vislabāk patīkot, ja saucot par skolotāju. Mani viņš ir ļoti iedvesmojis..."
"Skolotājs bijis gandrīz kā otrs tētis. Vienmēr esmu sajutusi lielu atbalstu, pretimnākšanu, mīļumu un siltumu."
"Sastopoties ar Imantu Sneibi, man uzsmaidījusi veiksme. Veiksme, par kuru līdz šai dienai esmu pateicīga..."
"Skolotājam varu pateikties par iemācīto darba mīlestību, attieksmi pret darbu, atbildības sajūtu un apzinīgumu."
"Skolotājs iemāca maksimālismu. Viņš necieš viduvējību. Visam jābūt pēc labākās sirdsapziņas izdarītam."
"Viņš iemācīja man noticēt sev... Skolotājam raksturīgas tēvišķas rūpes, turklāt viņam piemīt apbrīnojama īpašība - būt ļoti cilvēcīgam savā pedagoģiskajā darbā. Viņš nemāca spēlēt tikai flautu – tā ir dzīves gudrība apvienojumā ar mūziku..."
"Imantam raksturīga visa jaunā meklēšana, neapstāšanās pie padarītā. Viņš aicina nespēlēt pēc klišejām, bet sameklēt visu jauno, krāsaino, reizēm paskatīties no absolūti pretējās puses."
"Imant, esi tikpat jauneklīgs, mundrs un dzirkstošs ka šampanietis!"
"Lai jauka un mierīga sajūta sirsniņā! Neizsīkstošu enerģiju! Veselību un pacietību!"
"Stipru veselību – jo tā ir pats galvenais, un nepazaudēt to nemiera garu, kas mūs visus tik ļoti iedvesmojusi un dzinusi uz priekšu!"
Tā cits caur citu, cits citu papildinot, par Imantu Sneibi stāsta un labus vēlējumus viņam sūta Andis Klučnieks, kā arī trīs LNO orķestra flautistes: Guna Lallo, Guna Paula un Ligita Spūle.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X