Caur mūziku kļūt labākam. LMB nominanti kategorijā "Izcils sniegums gada garumā"

"Lielajai mūzikas balvai 2022" kategorijā "Izcils sniegums gada garumā" nominēts saksofonists Kārlis Auziņš, dziedātāja Jūlija Vasiļjeva un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs.

Sarunā tiekamies ar visiem trim nominantiem, kā arī raidījuma Post factum ekspertiem – komponistiem Jāni Petraškeviču, Arturu Maskatu, muzikologiem Ievu Rozentāli, Marutu Rubezi, Borisu Avramecu, saksofonistu Vilni Kundrātu.

Ievadam - Lielās mūzikas balvas (LMB) žūrijas ekspertes Ivetas Grundes atziņa: "Šī nominācija ir kā maratons gada garumā, mūziķim un maratonistam atšķiras tikai stratēģija, uz mūziķi gulstas arī atbildība par satuves partneriem, kolēģiem, un tādēļ ir nepieciešama nemainīga profesionālā kvalitāte, lai tas būtu garants labam, kvalitatīvam koncertam vai izrādei. Visiem 2022. gada nominantiem šīs īpašības piemīt."

Šajā kontekstā zīmīgi ir balvai nominēto personību kolēģu vēlējumi nominantiem, tādēļ raidījuma vadītāja Anna Veismane intervijas papildinājusi ar pianistes Ērikas Milleres, komponista Andra Dzenīša un pianista Riharda Plešanova komentāriem, kuri arī paši ir šī gada balvas nominanti.

***

Kārlis Auziņš: "Caur improvizētu mūziku es mācos arī par sociālām lietām, kā pieņemt cilvēkus ar dažādiem uzskatiem. Es daudz spēlēju improvizētu mūziku, ko saucu par "instanto" kompozīciju, kas rodas te un tagad, tas ir līdzīgi kā studēt kompozīciju, tikai cits veids."

Zīmīgākie koncerti 2022. gadā – jaunās mūzikas festivāla "Arēna" koncerts "Klusā daba" ar pianistu Rihardu Plešanovu, "Sirds katedrāle" ar trio "Auziņš. Čudars. Arutyunyan", koncerts Latvijas Radio 1.studijā ar kvartetu "Auziņš. Ūsitalo. Poišs. Arutjunjans".

Kārlis Auziņš ir latviešu laikmetīgā džeza un improvizētās mūzikas saksofonists un komponists. Absolvējis Amsterdamas konservatoriju un Kopenhāgenas Ritmiskās mūzikas konservatoriju, šobrīd viņš ir aktīvs Latvijas, Eiropas un Skandināvijas džeza un mūsdienu mūzikas skatuves dalībnieks. Kārlis galvenokārt pazīstams no tādiem projektiem kā "Auziņš. Čudars. Arutyunyan", "Kārļa Auziņa kvartets", Mount Meander, Keno Harriehausen Quartet, Own Your Bones. Debijas albums "Kārlis Auziņš. Solo" nominēts kā gada labākais džeza albums Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons", savukārt galveno balvu šajā pašā nominācijā ieguvis trio "Auziņš. Čudars. Arutyunyan" albums Baltic. Šī gada aprīlī izdevniecības "Jersika Records" paspārnē klajā nāks albums "Klusā daba / Still Nature" ar Kārļa Auziņa mūziku kopā ar pianistu Rihardu Plešanovu. Kārļa mūzikai raksturīgs gan meditatīvs intraverts skanējums, gan ekspresija, īpaša mūzikas leksika, kas balstīta paplašinātās spēles tehnikās, gan uz klavierēm, gan saksofona.

***

Jūlija Vasiļjeva: "Es neesmu no tiem cilvēkiem, kurš māk uzreiz lēkt augstu, es esmu no tiem, kuri iet maziem solīšiem un man ir svarīgi iziet visu ceļu. Un tad, kad esi uzkāpis vienu stāvu, atskatīties atpakaļ un novērtēt. Zīmīgi, ka tieši šogad aprit desmit gadu, kopš esmu Latvijas Nacionālās operas soliste. Gads ir bijis ļoti ražīgs, radās jauni spēki un jauna iedvesma."

2022. gadā Jūlija Vasiļjeva spoži nodziedāja titullomu Džuzepes Verdi operas "Luīze Millere" koncertuzvedumā, spoži interpretēja vadošās lomas jauniestudējumos – donnu Annu Volfganga Amadeja Mocarta operā "Dons Žuans" un Hannu Glavarī Franca Lehāra operetē "Jautrā atraitne". Jāatzīmē arī Leldes loma Imanta Kalniņa operā "Spēlēju dancoju". Tāpat māksliniece ieguvusi trešo vietu 16. Starptautiskajā vokālistu konkursā Cappuccilli-Patané-Respighi Itālijā.

Soprāns Jūlija Vasiljeva absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalaura studijas profesores Anitas Garančas vadībā un maģistrantūru pie profesores Lilijas Greidānes. Piedalījusies JVLMA operas studijas Figaro iestudējumos un papildinājusi vokālo meistarību pie pedagogiem Edas Mozeres, Renato Brusona, Ingas Kalnas, Aksela Everaerta, Margaritas Gruzdevas un Māra Skujas. Jūlija Vasiļjeva ir Latvijas Nacionālās operas soliste kopš 2013. gada. Viņas interpretēto lomu vidū ir Violeta Verdi operā Traviata, Klorinda Rosīni Pelnrušķītē, Lelde Imanta Kalniņa Spēlēju, dancoju, Džilda Džuzepes Verdi Rigoleto, Suzanna Volfganga Amadeja Mocarta operā Figaro kāzas, donna Anna operā Dons Žuans, Nella Džakomo Pučīni Džanni Skiki un Liu operā Turandota, Maija Zigmara Liepiņa operā Turaidas Roze, Margarēta Šarla Guno Faustā un Norīna Gaetāno Doniceti operā Dons Paskvāle u. c.

***

Guntars Freibergs: "Manas attiecības ar mūziku nav vienkāršas, ir bijušas arī transformācijas, pat krīzes, jo ilgu laiku tieši azarts bija galvenais dzinulis. Pamazām sāku saprast, ka azarts nav tas labākais balsts un ko nozīmē mīlēt mūziku, nevis mīlēt to, ka viss labi sanāk, bet mīlēt pašu mūziku, tā ir būtiska atšķirība."

2022. gadā koncerti Rīgā, Ventspilī, Cēsīs un Valmierā, arī Lietuvā - Viļņā un Kauņā Baltijas Mūzikas dienās. Ventspils kamermūzikas dienas un Jaņņa Ksenaka simtgade,  festivāls "Čello Cēsis" – koncerts "Čello ritmico. Mūzika ar enerģiju", Valmieras teātra festivāls ar Annas Ķirses operu "Vēsā", Rīgā – festivāla "Latvijas jaunās mūzikas dienas" koncerts "I-Pulss", jaunās mūzikas festivālā "Arēna" – Andra Dzenīša Canti della peste pirmatskaņojums, koncerts Rīgas Domā ar ērģelnieku Aigaru Reini un Perpetuum ritmico, Uģa Prauliņa mūzikas interpretācija Mākslas centrā "Totaldobže".  Apmēram desmit jaundarbu pirmatskaņojumi.

Sitaminstrumentālists Guntars Freibergs nominēts "Lielajai mūzikas balvai 2010" kategorijā "Gada jaunais mākslinieks". Guntara izveidotais sitaminstrumentu ansamblis Perpetuum ritmico tika nominēts "Lielajai mūzikas balvai 2016" kategorijā "Gada koncerts". Muzikālās gaitas Guntars Freibergs sācis Valkas mūzikas skolā un turpinājis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Viņš mācījies arī Maskavas Centrālajā mūzikas skolā Marka Pekarska klasē; no 2007. līdz 2011. gadam studējis Strasbūras Mūzikas konservatorijā; 2014. gadā ieguvis maģistra grādu Antona Bruknera Lincas Universitātē, prasmes papildinot arī Briseles Karaliskajā Mūzikas konservatorijā. Guntars piedalījies meistarklasēs pie vadošiem sitaminstrumentu spēles meistariem Keiko Abes, Momoko Kamijas, Bogdana Bacanu, Pētera Sadlo. Papildinājies arī Zalcburgas Mozarteum vasaras akadēmijā un Villekrozes akadēmijā Francijā. Vērā ņemama ir pedagoģiskā darbība Ventspils Mūzikas vidusskolā un Mārupes Mūzikas un mākslas skolā.

Vairāk un plašāk - Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv!