Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

"Klasikā" sarunājamies ar ērģelnieku Jāni Pelši, kurš šovakar pulksten 19 Rīgas Domā kopā ar čellistu Aināru Paukšēnu klausītājus aicina uz koncertu "Pelše. Paukšēns. Con moto espressivo". Programmā iekļauta Johana Sebastiāna Baha, Arvo Perta, Jāņa Ivanova un Aivara Kalēja mūzika. 

Par Valentīnas Freimanes otro grāmatu "Antigones likums" stāsta tās sastādītāja Jolanta Treile, bet izdevniecības "Jānis Roze" vadītāja Renāte Punka iepazīstina ar Deivida Rendala darbu "Sapņuzeme".

30. maijā plkst. 19.00 Liepājas Lutera baznīcā notiks koncerts "Pie "Hammond" ērģelēm – 21. gs. paaudze", kurā uzstāsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Doma kora skolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas studenti Bogdans Mihailovs, Lāsma Švemberga, Gustavs Otto Iesalnieks, Paula Saleniece, Sanija Eglīte, Greisa Peremota, Eduards Bariss, Andris Žabris, Timotejs Rozentāls un Elza Marija Buša. Koncerta īpašie viesi – Atis Andersons (Hammond ērģeles) un Indriķis Veitners (saksofons). Koncertu vadīs "Hammond" atjaunošanas projekta vadītāja, dziedātāja un diriģente Antra Dreģe, ar kuru jau šodien tiekamies plašākā sarunā!

"Klasikā" tiekamies ar komponistu Raimondu Tigulu, kurš jau 1. jūnijā pulksten 19 klausītājus aicina uz tradicionālo brīvdabas koncertu "Tiguļkalns" Talsos, kur komponists katru gadu augstākajā no deviņiem pilsētas pakalniem kopā aicina savus mūzikas draugus un domubiedrus, radot īpašu vakaru ikvienam koncerta apmeklētājam.

Šoreiz raidījumā "Mana mūzika" uz sarunu aicinām mākslinieku Ēriku Apaļo. Viņš ir viens no neparastākajiem jaunās paaudzes gleznotājiem, kura vārds ir starptautiski pazīstams. 

Godalgotos darbus klausāmies ar komponistiem Annu Fišeri un Platonu Buravicki

Pagājušā gada nogalē "Klasika" īpašu uzmanību veltīja ukraiņu mūziķiem un mūzikai no Ukrainas. Dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka Latvijas Radio fondiem ieskaņojusi vienpadsmit ukraiņu tautasdziesmas a capella. Tās tapušas gandrīz kā koncertieraksts, jo katrai melodijai ir tikai viena versija. "Kad dziedu tautasdziesmas, pats svarīgākais ir teksts, vienmēr domāju par vārdiem, tādēļ mūzika plūst dabīgi," sarunā ar "Klasikas" ierakstu producenti Annu Veismani atzīst Oksana.

Aziza Brahima (Rietumsahāra/Maroka), Mama Sissoko (Mali) un Kavita Šana (Kaboverde)

Avangarda mūzikai veltītā raidījuma "Tāda mūzika" 60. izlaiduma centrā – ievērojamā amerikāņu eksperimentālās mūzikas komponista Roberta Ešlija (Robert Ashley) darbi. Ešlijs (1930–2014) bija komponistu apvienības "Sonic Arts Union" ievērojamākais dalībnieks, kas atstājis nospiedumu laikmetīgajā kultūrā ar savām elektroniskās mūzikas inovācijām, starpdisciplināriem projektiem un eksperimentiem operas žanrā. 

Jazzahead! 2023
Kalnein & Helling Unit "Alpine Air"
Alex Koo
Jonas Engel + Own Your Bones

Jau ne pirmo gadu J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza studentu noslēguma pārbaudījumus dzird ne tikai žūrija, bet tāda iespēja tiek dota arī klausītājiem. Džeza katedras vadītājs Indriķis Veitners un maģistrantūras studente, dziedātāja Kristīne Cīrule sarunā atklāj, kas gaidāms šogad, kad koncerti izskanēs 3. jūnijā VEF Kultūras pilī un no 4. jūnija trīs vakarus pieskandinās kultūrvietu "M/Darbnīca". Uzzinām arī, cik dažādi ir šī gada topošie absolventi un ka viņu programmās dzirdēsim gan oriģinālmūziku, gan labi zināmu tēmu aranžējumus.

Šogad vienai no Rīgas Kinostudijas ražīgākajām režisorēm Adai Neretniecei apritētu 100 gadi. Šī Sergeja Eizenšteina skolniece savas karjeras laikā ir radījusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas, no kurām pazīstamākās noteikti ir “Vārnu ielas republika” (1970), “Rita” (1957) un “Zīlēšana uz jēra lāpstiņas” (1988), par kuru režisore saņēma “Lielā Kristapa” balvu. Tai pat laikā Adas Neretnieces vārds netiek bieži minēts starp pazīstamākajiem latviešu kino klasiķiem. Par to, kas raksturo Adas Neretnieces daiļradi, par viņas filmām un to, kādi varētu būt iemesli viņas daiļrades nepietiekamajam novērtējumam mūsdienās, stāsta kino pētniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone un producente, publiciste un Adas Neretnieces daiļrades entuziastiska pētniece Elvita Ruka.