Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Glezniecības un rakstniecības mijiedarbes spilgts apliecinājums bija Rūdolfa Blaumaņa novele "Baltais", kuras pirmpublikācija žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" 1896. gada septembrī sasaucās ar tobrīd vēl aplūkojamo izstādi, kas bija atvērta no 15. augusta līdz 30. septembrim. Šīs noveles vēstītājs ir mākslinieks Jānis Kalnroze, kura prototips ir Janis Rozentāls, un literārajā darbā izmantoti arī atsevišķi mākslinieka daiļrades fakti. Sižeta aizmetnis ir saistīts ar mākslinieka atgriešanos dzimtajā pusē pēc sekmīga studiju noslēguma.

Runājam par "Teikas muzikantu" debijas albumu "Tautiet's miega negulēja" un tā atvēršanas koncertu, kā arī vēstām par "Danču krātuves" aktualitātēm.

30. martā plkst. 19 makslas centrā Zuzeum notiks koncerts "Karaliskā lilija": tajā izskanēs Žaka Ibēra, Andrē Žolivē, Morisa Ravēla un Kloda Debisī kamermūzika flautistes Anetes Točas, altista Artūra Gaiļa un arfistes Ievas Šablovskas sniegumā. Plašāk par šo koncertu "Klasikai" stāsta Anete Toča un Artūrs Gailis.

30. martā Latgales vēstniecībā "Gors" skanēs koncerts "Mediņu laboratorija" - Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas (JMRMV) un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas (JIRMV) sadarbības auglis. Koncerts, kura pilnais nosaukums ir "Mediņu laboratorija Sn S2+Be1+Ba Br" veidots kā ķīmiska formula, kurā savienosies trīs muzikāli elementi, kurus katrs savā laikmetā un dzīves nogrieznī radījuši trīs komponisti: Vīnes klasiķis Ludvigs van Bēthovens, franču romantiķis Kamils Sensānss un mūsu pašu Pēteris Barisons. Programmā izskanēs Ludviga van Bēthovena 1. simfonija, Kamila Sensānsa 2. klavierkoncerts, kā arī Pētera Barisona kantāte korim un orķestrim "Brīnumzeme". Par šo projektu plašāk stāsta JVLMA profesora Andra Vecumnieka simfoniskā orķestra diriģēšanas klases 8. semestra students Vilhelms Georgs Vācietis.

Runājam par "Teikas muzikantu" debijas albumu "Tautiet's miega negulēja" un tā atvēršanas koncertu, kā arī vēstām par "Danču krātuves" aktualitātēm.

"Vājprāts! Vājprāts ir tas, kas mani saista. Ja paskaitīsim, ļoti daudzas manas izrādes ir par vājprātu. Bet man nav bail, jo es tajā orientējos," raidījumā "Šņorbēniņi" pasmaida teātra un kino režisors Pēteris Krilovs. Uz teātra zinātnieces Ievas Strukas jautājumu, vai ar saprātu var orientēties vājprātā, režisors atbild apstiprinoši: "Tas ir līdzīgi tam, kā virāžās brauc motosportisti, gandrīz ar plecu pieskardamies zemei. Ja pieskarsies par daudz, viņš izlidos! Bet nu - [vajag] mācēt to virāžu ņemt!"

Mārtiņš Circenis (klarnete) un LNSO klavieru trio – Indulis Cintiņš (vijole), Dace Zālīte-Zilberte (čells), Mārtiņš Zilberts (klavieres) – Lielajā ģildē, 2021:
A. Arenskis Pirmais klaviertrio reminorā op. 32,
J. Brāmss Trio klarnetei čellam un klavierēm

28. martā 40. dzimšanas dienas sveicienus sūtām dziedātājam, Latvijas Nacionālās operas solistam Raimondam Bramanim, kurš savā "Benefices" stundā "Klasikai" pastāstīs gan par pievēršanos operai, gan arī par spilgtākajām lomām, diriģentiem un neaizmirstamo viesošanos Honkongā.

Simone Drešere (čells), Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Jānis Liepiņš Pēra Henrika Nūrdgrēna, Johana Sebastiāna Baha un Pētera Vaska mūzikā

Klausāmies Latvijas Radio kora ieskaņotās ukraiņu izcelsmes komponista Alfrēda Momotenko-Levitska  kompozīcijas, kuras tvarta formātā aizvadītā gada izskaņā klajā laidis Somijas ierakstu nams Ondine. Albuma nosaukums ir "Alfrēds Momotenko. Eņģeļu radītājs". Par satikšanos ar komponistu Alfrēdu Momotenko-Levitski, kurš jau vairākus gadus dzīvo Nīderlandē, stāsta diriģents Sigvards Kļava.

Runājam par "Teikas muzikantu" debijas albumu "Tautiet's miega negulēja" un tā atvēršanas koncertu, kā arī vēstām par "Danču krātuves" aktualitātēm.

Pēckara – konkrēti padomju – perioda arhitektūras mantojums ir visneaizsargātākais. Tā ir salīdzinoši nesena vēsture, kas tiek asociēta ar tā laika politisko režīmu un padomju celtniecības kvalitāti. Nule notiekošais karš negāciju tikai pastiprina. Taču izcilus darbus padomju apstākļos ne tikai gleznotāji vai dzejnieki, bet arī Latvijas arhitekti. Edgars Šēnbergs piederēja pie tiem, kuriem interese par modernisma formām nozīmēja iekšēju pretošanos Staļina laika pompozajai stilistikai.