Dienu pēc 75. dzimšanas dienas "Klasikā" viesojas pianists un pedagogs Arnis Zandmanis ar domām par mūziku un dzīvi, Bahu un Bēthovenu, jaunību un briedumu, konkursiem, koncertiem un skolniekiem.

Šonedēļ mērosim ceļu pie Bulmeru ģimenes Dobelē – čellistēm Elizabetes un Annas, kā arī viņu vecākiem Andras un Raimonda. Noskaidrosim, kas īsti ir "asie gabali", kāpēc čellisti nopūlas ar tenora atslēgu, kuram ieteikumus dzejoļu rakstīšanā neliedz Inese Zandere, kāda saistība Itālijai ar nošu nosaukumiem, bet Dobelei – ar meteorītu. Skanēs tēta un grupas "A – ha" kompozīcijas, kā arī reiz Eirovīzijā uzvarējusi dziesma...

Freiburgas Baroka orķestris un diriģents Gotfrīds fon der Golcs (Gittfried von der Goltz) G. F. Hendeļa, F. Džeminiāni un A. Vivaldi mūzikas programmā Freiburgā, 2022
Bomsori Kima (Bomsori Kim, vijole), Maksimiliāns Hornungs (Maximilian Hornung, čells) un Fabiāns Millers (Fabian Müller, klavieres) Reingavas Mūzikas festivālā 2022:
J. Brāmss Pirmais klavieru trio Simažorā op. 8
Rietumvācijas Radio orķestris un diriģents Daniele Kallegari (Danielle Callegari) programmā "Skaistā Francija" Ķelnē, 2020

Orests Silabriedis kopā ar dziedātāju Viktoriju Pakalnieci dažādās interpretācijās klausās Arnolda Šēnberga dziesmu  Herzgewächse, kā arī vērtē dziedātājas Pias Davilas un pianistes Lindas Leines albumu Irgendwo auf der Welt ar Ēriha Ceisla, Arnolda Šēnberga, Georga Kreislera, Ilzes Vēberes, Otmāra Šeka, Paula Ben-Haima, Urzulas Mamlokas, Rozijas Vertheimas un citu autoru dziesmām. Tvartu pērn klajā laidusi mūzikas izdevniecība Es Dur.

Inta Zēgnere kopā ar ekspertiem - komponistiem Santu Bušs un Oskaru Herliņu - vērtē koncertu "Sinfonietta Rīga. Haidna simfonijas un itāļu renesanse" Lielajā ģildē, kā arī festivāla "Baltijas Mūzikas dienas" trīs koncertus: festivāla atklāšanu 18. martā, kad koncertzālē "Cēsis" uzstājās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā un kurā solists bija klarnetists Mārtiņš Circenis, dziedātājas Viktorijas Pakalnieces (soprāns) un franču sitaminstrumentu ansambļa "Les Percussions de Strasbourg" koncertu 19. martā, kas arī izskanēja koncertzālē "Cēsis", kā arī koncertu "CO2" Rīgas Domā ar saksofonistu Aigaru Raumani un ērģelnieku Aigaru Reini.

Par Lielajiem lasīšanas svētkiem  stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka, kā arī tulkotāja Inese Paklone un rakstnieks Žaks Frīnss. Savukārt par grāmatu "Mātes Sibīrijā" stāsta tās autore Dzintra Geka.  

Filmu studija Ego Media tikko piedzīvojusi divu ļoti dažādu filmu pirmizrādes. Festivālā ArtDoc Fest  skatītājiem bija iespēja redzēt Staņislava Tokalova personisko dokumentālo filmu "Viss būs labi", bet 14. martā savu Latvijas pirmizrādi piedzīvoja igauņu režisora Oves Mustinga filma "Kalev", kas tapusi ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā.

Šonedēļ mērosim ceļu pie Bulmeru ģimenes Dobelē – čellistēm Elizabetes un Annas, kā arī viņu vecākiem Andras un Raimonda. Noskaidrosim, kas īsti ir "asie gabali", kāpēc čellisti nopūlas ar tenora atslēgu, kuram ieteikumus dzejoļu rakstīšanā neliedz Inese Zandere, kāda saistība Itālijai ar nošu nosaukumiem, bet Dobelei – ar meteorītu. Skanēs tēta un grupas "A – ha" kompozīcijas, kā arī reiz Eirovīzijā uzvarējusi dziesma...

„Ir labi būt par mūziķi, kas sevi pilnībā velta mūzikai, bet tas ir tas romantiskais stāsts, ko mēs par sevi gribam stāstīt citiem. Bet patiesībā man riebjas spēlēt gammas. Tas nav ne jautri, ne seksīgi, ne forši. Bet, ja gammu spēlēšan man ļauj kāpt uz skatuves un spēlēt kopā ar cilvēkiem, ar ko vēlos, tad es esmu supermotivēts to darīt. Ja man nebūtu mērķa, es nezinu, vai no rīta ņemtu basu, tad darītu kaut ko jautrāku.” Tā sarunā Anetei Ašmanei-Vilsonei teic dāņu kontrabasists un komponists Kenets Dāls Knudsens, kas šonedēļ viesojas Latvijā, lai uzstātos gan „M/Darbnīcā”, gan Dzintaru koncertzālē.

Šīs nedēļas raidījums kalpo kā iederīgs papildinājums tiem klausītājiem, kuri brīvdienas pavadījuši pie dabas stundas brauciena attālumā no pilsētas, tikko iekāpuši automašīnā un brauc atpakaļ uz pilsētu, līdzi ņemot atmiņas par brīvdienās piedzīvoto. Klausāmies skaņdarbus no dažādiem pasaules plašumiem: kalniem, salām, alām, grēdām, mežiem, pļavām. Otrajā pustundā palēkājam starp dažādiem skaņu laikmetiem. Lūgums visiem, kuri klausās šo pārraidi: ja vien jums ir iespēja un vēlme, nofotografējiet un atsūtiet man uz e-pastu reinis@tirkultura.net fotogrāfiju ar savu radio, kuru tagad klausāties. Bildi izmantošu nākamā raidījuma vizuāļa izstrādē!

2022 Leibnitz International Jazz Festival (Austrija)
Andrej Prozorov Trio: Andrejs Prozorovs, Ukraina/Austrija, saksofons;Rafaels Proišls (Raphael Preuschl, Austrija/Francija, bass; Andrāšs Dešs (Andras Des, Ungārija/Austrija, bungas
Vincent Peirani& Jokers: Vensāns Peirani (Francija, akordeons), Frederiko Kasagrande (Frederico Casagrande, Itālija, ģitāra), Joans Serrā (Yoann Serra, Francija, bungas)

Par Lielajiem lasīšanas svētkiem  stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka, kā arī tulkotāja Inese Paklone un rakstnieks Žaks Frīnss. Savukārt par grāmatu "Mātes Sibīrijā" stāsta tās autore Dzintra Geka.  

Šonedēļ mērosim ceļu pie Bulmeru ģimenes Dobelē – čellistēm Elizabetes un Annas, kā arī viņu vecākiem Andras un Raimonda. Noskaidrosim, kas īsti ir "asie gabali", kāpēc čellisti nopūlas ar tenora atslēgu, kuram ieteikumus dzejoļu rakstīšanā neliedz Inese Zandere, kāda saistība Itālijai ar nošu nosaukumiem, bet Dobelei – ar meteorītu. Skanēs tēta un grupas "A – ha" kompozīcijas, kā arī reiz Eirovīzijā uzvarējusi dziesma...

Orests Silabriedis kopā ar dziedātāju Viktoriju Pakalnieci dažādās interpretācijās klausās Arnolda Šēnberga dziesmu  Herzgewächse, kā arī vērtē dziedātājas Pias Davilas un pianistes Lindas Leines albumu Irgendwo auf der Welt ar Ēriha Ceisla, Arnolda Šēnberga, Georga Kreislera, Ilzes Vēberes, Otmāra Šeka, Paula Ben-Haima, Urzulas Mamlokas, Rozijas Vertheimas un citu autoru dziesmām. Tvartu pērn klajā laidusi mūzikas izdevniecība Es Dur.

Kurš gan ņemsies apstrīdēt, ka Kaunta Beizija orķestris ir viens no pazīstamākajiem un izcilākajiem svinga ēras sastāviem. Te savu ieguldījumu deva arī izcilie solisti. Un viens no viņiem ir dziedātājs Džimijs Rašings.