Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Rūdolfa Blaumaņa un Raiņa attiecībās viens no pašiem svarīgākajiem pavērsieniem bija Blaumaņa atbalsts laikā, kad 1903. gada novembrī publicēšanai bija iesniegts Raiņa krājums “Tālas noskaņas zilā vakarā”. Tas nonāca pie cenzora Mārtiņa Remiķa Pēterburgā.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsludina 2023. gada pieteikumu pieņemšanu Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstam. Ikviens līdz 5. jūnijam aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Kādas tendences nemateriālā kultūras mantojuma laukā novērojamas šobrīd, uzzinām sarunā ar Gitu Lanceri.

15. martā koncertzālē Artissimo viesosies stīgu nonets Kremerata Lettonica, kura sastāvā kopš 2020. gada apvienojušies Gidona Krēmera vadītā kamerorķestra Kremerata Baltica Latvijas mūziķi. Plašāk par gaidāmo koncertu un tā programmu - sarunā ar vijolnieci Madaru Pētersoni.

Aicinot uz "Baltijas mūzikas dienu" otro koncertu Double Baltic Contrasts koncertzālē "Cēsis" svētdien, 19. martā, plkst. 17.00, satiekamies ar ansambļa Les Percussions de Strasbourg māksliniecisko vadītāju Mintamu Nguenu un dziedātāju Viktoriju Pakalnieci.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsludina 2023. gada pieteikumu pieņemšanu Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstam. Ikviens līdz 5. jūnijam aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Kādas tendences nemateriālā kultūras mantojuma laukā novērojamas šobrīd, uzzinām sarunā ar Gitu Lanceri.

"Neticu mūzai – ticu darbam!" Tā sarunā ar Ievu Struku saka Paula Pļavniece, kuras iestudēto un "Spēlmaņu nakts" balvām izvirzīto un vairākas balvas arī ieguvušo izrāžu nosaukumi skatītājiem, iespējams, ir labāk pazīstami nekā režisores vārds. 21. martā Rīgas cirkā pirmizrādi piedzīvos Paulas Pļavnieces iestudējums "Nebiju. Nezinu. Neatceros", kura pamatā likta Viktora Arāja tiesas prāva. Bet Nacionālajā teātrī Paula gatavo izrādi "Garderobisti"...

Kristīne Balanas (vijole), Valda Vikmaņa jauno atskaņotājmākslinieku konkursa laureāti, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma 31. Liepājas Starptautiskā Zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā koncertzālē "Lielais dzintars" 25. februārī
 

Ramons Jaffē (čells), Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš:
Dons Jaffē Kora simfonija
Ramons Jaffē (čells) un Marija Pjēra Langlamē (arfa):
Dons Jaffē "Saulkrasti" čellam un arfai,
R. Bohsa Noktirne čellam un arfai,
J. Štrauss Romances čellam un arfai

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsludina 2023. gada pieteikumu pieņemšanu Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstam. Ikviens līdz 5. jūnijam aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Kādas tendences nemateriālā kultūras mantojuma laukā novērojamas šobrīd, uzzinām sarunā ar Gitu Lanceri.

Turpinot Starptautiskās sieviešu dienas tēmu, raidījumā "Kāpēc dizains?" diskutējam par dzimumu un dizainu. Par to, cik lielā mērā pasaule ir vai arī nav dizainēta sievietei, runājam ar iniciatīvas "Sievietei paveicās" aizsācēju Maiju Krastiņu. Iniciatīva "Sievietei paveicās" ir vērojumu kopums par sievietes lomas atspoguļojumu sabiedrībā — politikā, publiskās diskusijās, reklāmā un citviet.