Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Vismaz 140 gadus pēc komponista nāves neviens neapšaubīja pieņēmumu, ka Šopēns nomira no tuberkulozes. Šopēna galvenā slimība bija hroniska plaušu tuberkuloze. Tuberkuloze 19. gadsimta pirmajā pusē bija endēmiska slimība Ziemeļeiropā. Medicīnā tuberkulozi sauc par "trūcīgo slimību", taču slimības nodošana turīgākiem, labāk izglītotiem un labāk barotiem cilvēkiem arī bija ļoti vienkārša. 2017. gadā medicīnas pētījums, kas norisinājies Polijas Zinātņu akadēmijas biedra, profesora Maikla Vita vadībā, apliecina, ka Frideriks Šopēns, visticamāk, mira no tuberkulozes retas komplikācijas,

Mākslas darbi, kuru klātesamība paredzēta jau ēkas projektā, rada katras celtnes pievienoto vērtību. Tomēr ir jābūt pasūtītājam, kurš gatavs par šo virsvērtību maksāt. Dāsna visdažādāko veidu mākslas darbu klātbūtne vēsturiskajos karaļnamos neizraisa izbrīnu. Bet kā tas ir mūsu racionālajā laikmetā? Arhitekts Andis Sīlis profesionālo darbu sāka reizē ar atjaunoto Latvijas valsti. Kopš tā laika viņš ir viens no konsekventākajiem meistariem, kuri meklē sadarbības iespējas ar māksliniekiem. Savos projektos Sīlis iesaistījis gleznotājus, grafiķus, tēlniekus, keramiķus, stikla māksliniekus, tekstilmāksliniekus, starp viņiem ir tādas Latvijas mākslas prominences kā Gļebs Panteļejevs, Kristaps Ģelzis, Dainis Pundurs, Anda Munkevica, Dzintra Vilks, Andrejs Ameļkovičs, Iveta Vecenāne, Roberts Koļcovs un daudzi citi.

Džons Maklohlins un kvartets Aighetta Bila Evansa mūzikas albumā Time Remembered (1993)

22. janvārī Kauņa oficiāli kļuvusi par 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu (tādas šogad ir arī Elša Luksemburgā un Novisada Serbijā). Ar stāstiem par to, kā otra lielākā Lietuvas pilsēta meklē savu jauno mītu un kādi bijuši aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi, atklājot tās Eiropas Kultūras galvaspilsētas gadu, "Klasikas" studijā viesojas Latvijas Radio 1 raidījuma "Kultūras rondo" veidotāja Ingvilda Strautmane.

Svarīga informācija par notikumiem kultūras jomā un "Klasikas" programmā mijas ar pēcpusdienīgi uzskaņotu mūziku

Pianiste Arta Arnicāne ar Edvarda Grīga miniatūrām no "Lirisko skaņdarbu" burtnīcām.

2021. gadā Velta Kaltiņa svinēja 90. dzimšanas dienu un apgāds "Pētergailis" laida klajā dzejnieces jauntapušo pantu krājumu "Kodols". Decembra beigās satikāmies ar Veltu Kaltiņu, uzklausījām kādu atmiņstāstu un ieskaņojām kādu dzejoli. Velta Kaltiņa atceras mammas dziedātās dziesmas un viņas vijoli, putnu balsis, Neretas vidusskolas skolotājus, literatūras pulciņu un teātra izrādes, žurnālu "Atpūta", kolhoza laikus un operas gājienus studiju laikā Medicīnas institūtā. 

Džons Maklohlins un kvartets Aighetta Bila Evansa mūzikas albumā Time Remembered (1993)

Autori Reinis Semēvics