Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Viens no interesantākajiem fenomeniem teātra uztverē ir fakts, ka mēs nekad neredzam un nedzirdam tieši to, kas notiek uz skatuves. Pirmkārt tāpēc, ka cilvēka uztveres spējas ir ierobežots; arī tāpēc, ka esam ļoti dažādi. Bet tas nenozīmē, ka uztverei nav konstatējamu likumsakarību, ko teātra māksla arī nereti izmanto. Šo fenomenu amerikāņu teātra zinātnieks Marvins Karlsons raksturojis ar metaforu "spokošanās".

Deju skolā "Dzirnas" atklāta jauna tradicionālās mūzikas telpa "Trīdrade", kurā atrodas piecdesmit seši tradicionālās mūzikas instrumenti, un tos visus ikvienam interesentam ir iespēja nākt mācīties spēlēt. Telpu izveidojusi etnomuzikoloģe Igeta Ozoliņa, kura laipni par visu pastāsta arī "Entovēstīm". Vēl "Etnovēstīm" ir iespēja aprunāties ar deju skolas "Dzirnas" audzēkņiem – Aneti, Santu, Tomu un Svetoslavu, kuri šo telpu labprāt apmeklē.

Dziedātāja Sofija Petešsone (Sofia Pettersson) albumā That's Amore (2004)

2021. gada jūnijā Parīzē, Atēnu teātrī (Théâtre de l'Athénée) tika iestudēta Riharda Štrausa opera "Salome". Mazliet citādāka nekā ierasts, ar negaidītiem pavērsieniem, tikai četriem mūziķiem, aktieriem, dziedātājiem, video un deju, spilgtiem tērpiem un iespaidīgu scenogrāfiju. "Salomi" veidojusi vācu kompānija Hauen & Stechen, un tajā iesaistīti arī divi latvieši – aktieris Āris Matesovičs, kurš izrādē ir atbildīgs par dzīvo video un arī aktieriski tajā piedalās, savukārt Artūrs Čukurs izrādei veidojis elektroniku, tajā spēlē klarneti un nedaudz arī dzied. 28. janvārī opera piedzīvoja pirmizrādi Berlīnes teātrī Sophiensaele.

Svarīga informācija par notikumiem kultūras jomā un "Klasikas" programmā mijas ar pēcpusdienīgi uzskaņotu mūziku

Deju skolā "Dzirnas" atklāta jauna tradicionālās mūzikas telpa "Trīdrade", kurā atrodas piecdesmit seši tradicionālās mūzikas instrumenti, un tos visus ikvienam interesentam ir iespēja nākt mācīties spēlēt. Telpu izveidojusi etnomuzikoloģe Igeta Ozoliņa, kura laipni par visu pastāsta arī "Entovēstīm". Vēl "Etnovēstīm" ir iespēja aprunāties ar deju skolas "Dzirnas" audzēkņiem – Aneti, Santu, Tomu un Svetoslavu, kuri šo telpu labprāt apmeklē.

Mākslas kritiķis Vilnis Vējš tiekas ar grafiķi Pauli Liepu un jauno mākslinieku Zaharu Ze, kura izstāde "Laukinelauki" līdz 5. februārim skatāma mākslas galerijā Look! Saruna risinās par mākslas darbu tehniku, materiālu un izpildījumu, par roku darbu laikmetīgajā mākslā. Ko tas ietekmē un kādus tēlus rada?

LNSO stīgu kvartets "3+1" (Beāte Račko, Aija Frišenfelde, Arigo Štrāls, Diana Ozoliņa) un Kaspars Zemītis (ģitāra) Lielās ģildes Minsteres zālē, 2013
L. Bokerīni Ceturtais kvintets stīgu kvartetam un ģitārai Remažorā Fandango (1799). Fināla fandango daļā kastaņjetes spēlē Uģis Krūskops
Dž. Sollima "Soneti un Rondo" stīgu kvartetam
Dž. Pučīni elēģija stīgu kvartetam "Krizantēmas" (1890)

Delmē kvartets (Delmé Quartet, Lielbritānija): Gaļina Solodčina, Džons Traslers, Džons Andervuds, Roberts Beilijs (helios/hyperion, 1989)

Džordža Tomasi (klavieres), Filarmonica della Scala un diriģents Rikardo Muti (EMI, 1999)

Paolo Pandolfo (viola da gamba), (Glossa, 2001)

LNSO un diriģents Edgars Tons, 1964

Arturo Benedeti Mikelandželi (klavieres), (EMI, 1948)

Tarkvīnio Merula, Frančesko Kavalli, Andrea Gabriēli, Džovanni Batista Fontana, Salomone Rosi, Džovanni Batista Vitāli, Dārio Kastello, Frančesko Turīni, Andrea Falkonjēri, Klaudio Monteverdi mūzika

Dziedātāja Sofija Petešsone (Sofia Pettersson) albumā That's Amore (2004)

Deju skolā "Dzirnas" atklāta jauna tradicionālās mūzikas telpa "Trīdrade", kurā atrodas piecdesmit seši tradicionālās mūzikas instrumenti, un tos visus ikvienam interesentam ir iespēja nākt mācīties spēlēt. Telpu izveidojusi etnomuzikoloģe Igeta Ozoliņa, kura laipni par visu pastāsta arī "Entovēstīm". Vēl "Etnovēstīm" ir iespēja aprunāties ar deju skolas "Dzirnas" audzēkņiem – Aneti, Santu, Tomu un Svetoslavu, kuri šo telpu labprāt apmeklē.

Autore Ilze Dobele