Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro , noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Ir kāda loma, kas izrādījusies ļoti veiksmīga četriem mūslaiku aktieriem – tas ir Krustiņš Blaumaņa drāmā "Pazudušais dēls". Lugu pirmoreiz izrādīja 1893. gadā, un pirmais latviešu profesionālais aktieris Pēteris Ozoliņš atveidoja Krustiņu. 1970. gadā Valmieras drāmas teātrī Oļģerts Kroders "Pazudušo dēlu" iestudēja tam laikam novatoriski – kritika to toreiz vērtēja visai bargi, lai gan lomu ļoti labi spēlēja Rihards Rudāks. 1990. gadā Valmieras teātrī Valentīna Maculēviča iestudējumā Krustiņu atveidoja tagadējais Dailes teātra premjers Ģirts Ķesteris. 2002. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi kopā ar pieredzējušajiem Valmieras teātra aktieriem Māras Ķimeles režijā radīja emocionāli piesātināto iestudējumu, kurā Krustiņš bija Kaspars Zvīgulis. Jaunākais ir režisora Reiņa Suhanova iestudējums 2017. gadā, kas atkal no jauna lika dzīvot līdzi cilvēka izvēlēm, un Krustiņu tajā spēlēja Rihards Jakovels.

Veidojot raidījumu “Kāpēc dizains?”, kopš pašiem tā pirmsākumiem kā svarīgāko mērķi izvirzījām nepieciešamību rosināt sabiedrībā sarunu par dizainu. Šoreiz raidījumā ciemojas kolēģi: žurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks un radošo industriju platformas FOLD redaktore Paula Gāgane. Abi redaktori vada medijus, kas rūpējas par to, lai gan Latvijas iedzīvotāji, gan nozares profesionāļi ir informēti un izglītoti par dizaina un arhitektūras nozarēs aktuālo.

Jelgavas novada un pilsētas jauniešu bigbends albumā "Džeza ekspresijas"

Par Valsts Kultūrkapitāla fonda īstenoto mērķprogrammu "KultūrELPA" stāsta viens no iesniegto projektu vērtētājiem un nosaukuma autors Valts Ernštreits.

Svarīga informācija par notikumiem kultūras jomā un "Klasikas" programmā mijas ar pēcpusdienīgi uzskaņotu mūziku

Raidījumā "Pagrabs" šoreiz viesojās mūziķi Evija Vēbere un Toms Mikāls.

Orķestris Les Talens Liriques un diriģents Kristofs Rusē Bonnas Bēthovena festivālā 21. augustā
L. van Bēthovens Astotā simfonija Famažorā op. 93 (1812)

Vijolniecei Midori -50. dzimšanas dienā
Heinrihs Vilhelms Ernsts Variācijas par īru dziesmu "Vasaras pēdējā roze" no "Sešām polifoniskām etīdēm" vijolei solo (1864) Kārnegija zālē Ņujorkā, 1990
F. Mendelszons Vijoļkoncerts miminorā op.64 (1838-44)
Kopā ar "Berlīnes filharmoniķiem" un diriģentu Marisu Jansonu Berlīnes filharmonijā, 2003

Svjatoslavs Rihters (1963)

Alvils Altmanis Alta koncerts Modus vivendi
Kopā ar orķestri "Rīgas Kamermūziķi" un diriģentu Normundu Šnē pirmatskaņojuma koncertā Vāgnera zālē, 2002
H. Berliozs Trešā daļa "Abrucas kalnieša serenāde mīļotajai" no simfonijas ar alta solo "Harolds Itālijā" (1834)
Kopā ar LNSO un diriģentu Normundu Vaici Lielajā ģildē, 2004
V.A. Mocarts Koncertsimfonija vijolei un altam Mibemolmažorā KV 364 (1779) Kopā ar Andri Baumani, orķestri Sinfonia Concertante un diriģentu Andri Vecumnieku Vāgnera zālē, 2003

Marija Žuau-Pireša un Rikardo Kastro, 2005

CD „Schoenberg. Pierrot lunnaire. Patricia Kopatchinskaja (Alpha Classics/ Outhere Music France, 2021)
Patrīcija Kopačinska (dziedruna, vijole), Mīsana Honga (vijole), Jūlija Gallego (flauta), Reto Bjēri (klarnete), Tomass Kaufmans (čells), Jonass Ahonens (klavieres) un Marko Milenkovičs (alts)
 

Jelgavas novada un pilsētas jauniešu bigbends albūmā "Džeza ekspresijas"

Šoreiz "Tīrkultūrā" tiekamies ar RIBOCA direktori Agniju Mirgorodskaju, lai runātu gan par RIBOCA mākslas filmu, kura tikko bija skatāma RIGA IFF ietvaros, gan ieklausītos Agnijas pārdomās par šo laiku un nākotnes vīziju. Līdztekus sarunai skan skaņuceliņš no filmas.