"Rīga bijusi ievērojama reformācijas citadele. Arī neatkarīgi no Vācijas, šeit vārījusies radošā doma," izpētījusi muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, kura uzrakstījusi grāmatu "Latvijas mūzika Renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti".

Žordi Savalls (Jordi Savall), La Capella Reial de Catalunya un HesperionXXI programmā Stabat Mater

"Berlīnes filharmoniķi" un diriģents Daniels Hardings Parīzē, 2019

Rihards Vāgners "Lielās Piektdienas mūzika" no operas "Parsifāls"

Klods Debisī Prelūdija "Fauna diendusa" un svīta "Peleass un Melizande"

Klusās sestdienas pārraidē "Mākslinieka darbistabā" tiekamies ar franču māksliniekiem - "Berlīnes filharmoniķu" vadošo arfisti Mariju Pjēru Langlamē un Orchestre de Paris pirmo flautu Vensānu Likā, kuri pagājušā gada 27. septembrī kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā uzstājās Lielajā ģildē.

Miša Maiskis (čells), Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Gintars Rinkevičs Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", 2019

O. Respīgi Adagio con variazioni čellam un orķestrim

Riga Baroque Ensemble Latvijas Radio 1. studijā, 2019

Jozefs Hektors Fioko "Lamentācijas"

Daniels Kade "Pirmā sēru oda"

Georgijs Osokins (klavieres), orķestris Kremerata Baltica Dzintaru Mazajā zālē, 2017

G. Pelēcis Concertino bianco

Kingsway simfoniskais orķestris un diriģents Salvadors Kamarata Viktora Herberta operešu melodijās

Kreiga Armstronga (Craig Armstrong) kinomūzika

Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons ir ciešos draugos ar dzeju un baletu, klusumu un mūziku, turklāt viņam nav sveša arī kinoaktiera pieredze. Viņš ir mīļš tētis savai mazajai meitiņai, bet par savas dzīves simbolisko moto dēvē Sudrabu Edžus "Dullā Daukas" finālu - tur, kur tie zīmīgie vārdi: "Ir jāiet, kamēr vēl ledus turas."

Jau kādu laiku esam aizvadījuši jaunajā pagaidu režīmā, un nozīmīgas pārmaiņas šī situācija ir ieviesusi arī valsts institūciju darbībā un tajā, kā tiek veikti un saņemti publiskie pakalpojumi. To, ko iepriekš bieži izvēlējāmies veikt klātienē, šobrīd nepieciešamības gadījumā aizstājam ar digitālo mijiedarbību. Lai arī nereti valsts digitālo vietņu un e-pakalpojumu izstrāde ir lēna un smagnēja, krīzes apstākļi ir kļuvuši par katalizatoru dinamiskam pakalpojumu izveides procesam. Valsts kanceleja dažu nedēļu laikā ir paguvusi izveidot gan vienoto tālruni Covid-19 saistīto jautājumu noskaidrošanai, gan lietotājam draudzīgu tīmekļa vietni covid19.gov.lv. Ko mēs varam mācīties no šīs krīzes digitālo pakalpojumu dizaina kontekstā? Raidījumā "Kāpēc dizains?" - saruna ar Valsts kancelejas komunikācijas departamenta vadītāju Ilzi Pavlovu, Covid19.gov.lv tīmekļvietnes izstrādātāju pārstāvi un SIA iConcepts vadītāju Gintu Fricbergu, VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktoru Gati Ozolu, kā arī stratēģi un pakalpojumu dizaineri Lieni Kupču.

Klusās sestdienas vakarā klausāmies Žana Filipa Ramo baletoperu "Galantās svešzemes", kas pagājušajā gadā izskanēja Starptautiskajā Baroka mūzikas festivālā Parīzē. Iestudējumā piedalās Emanuelle de Negri (soprāns), Filips Talbo (tenors), Luidži de Donato (bass), Ana Kvintansa (soprāns), La Chapelle Harmonique koris un orķestris, kā arī diriģents Vensāns Turnē (Vincent Tournet).

Maksis Rihters (klavieres, taustiņinstrumenti, elektronika), Greisa Dāvidsone (soprāns),vijolnieki Natālija Bonnere un Stīvs Moriss (vijole), Reiāds Čēba (alts), Īans Bērdžs un Kriss Vurzijs (čells)

Maksis Rihters (klavieres, taustiņinstrumenti, elektronika), Greisa Dāvidsone (soprāns),vijolnieki Natālija Bonnere un Stīvs Moriss (vijole), Reiāds Čēba (alts), Īans Bērdžs un Kriss Vurzijs (čells)

Maksis Rihters (klavieres, taustiņinstrumenti, elektronika), Greisa Dāvidsone (soprāns),vijolnieki Natālija Bonnere un Stīvs Moriss (vijole), Reiāds Čēba (alts), Īans Bērdžs un Kriss Vurzijs (čells)