Opervakarā – Henrija Pērsela "Didona un Enejs", turklāt atšķirīgā versijā no dzirdētajām. Tas būs ieraksts no pagājušā gada Utrehtas festivāla izrādes 20.augustā.

Klausīsimies Kristīnas Pluharas vadīto grupu L’Arpeggiata kopā ar soprāniem Mariannu Floresu un Selīnu Šeinu un baritonu Marku Mojonu.

Nīderlandes Radio sūtījumā saņemtajam ierakstam līdzi nākušas šādas rindas: "Ikvienam, kam pagājušajā gadā gāja secen L’Arpeggiata koncerts, dota vēl viena iespēja! Lai ciktāl sniegtos Kristinas Pluharas izvēlētais repertuārs, tas vienmēr atgriežas pie muzikālā zelta, un tā ir arī ar Pērsela Didonu. Pērsels savu operu rakstījis Čelsijas Dižciltīgo meiteņu skolas audzēknēm, kuras dziedāja lomas. Sižets sakņojas Vergīlija "Eneīdā", un traģiskā stāsta beigās Didonas lamentācija ir viena no slavenākajām operārijām, kāda vispār uzrakstīta. Pluhara, izmantojot citu Pērsela darbu uzmetumus, ir izveidojusi prologu."

Pirms klausāmies operu visā pilnībā, nedalītu pa cēlieniem, kā tas bija Utrehtas festivālā, atgādinājumam nedaudz no tapšanas vēstures un saturs. "Didona un Enejs" ir pirmā lielā angļu opera. Jaunais Pērsels to uzrakstīja 1689. gadā. Čelsijas meiteņu skolas direktoram Džozaijam Prīstam droši vien bijuši ietekmīgi draugi, jo skolas uzvedumam mūziku komponēja slavenākais Anglijas komponists, bet libreta autors bija tolaik ļoti atzīts angļu dzejnieks Neiums Teits, kurš uzrakstījis libretu par kaislīgu mīlu un nāvi. Vergīlija "Eneīda" izvēlēta varbūt tāpēc, ka, iespējams, meitenes to tobrīd skolā mācījušās.

Īsi par Henriju Pērselu

Henrijs Pērsels – viens no lieliskākajiem angļu komponistiem un ērģelniekiem. Savā stilistiskajā rokrakstā apvienojot franču un itāļu baroka mūzikas tradīcijas un arī pats izkopjot spēju rakstīt dažādos stilos, viņš izveidojis unikālu angļu baroka mūzikas valodu. Viņa vārds baroka laikā bijis viens no visaugstāk vērtētajiem Anglijā – ne velti Pērsels tiek dēvēts par Britānijas Orfeju, kas angļu valodai devis mūzikas balsi.

Vēl būdams zēns, viņš dziedājis Karaliskās kapelas korī, jau agrā jaunībā bijis kara­lis­ko in­strumentu pārziņa palīgs, 18 gadu vecumā kļuvis galma komponists, no 1679. līdz 1682. gadam bijis Vestminsteres abatijas ērģelnieks, no 1683. ga­da – viens no Karaliskās kapelas ērģelniekiem un karalisko instrumentu pār­zinis.

Tieši Henrijam Pērselam bija lemts kļūt par angļu nacionālās operas pamatlicēju. Kopumā viņš sacerējis aptuveni 50 skatuves darbu, kuru vidū izcilākās pērles ir ope­ras "Didona un Enejs", "Feju karaliene", "Karalis Ar­­tūrs", "Vētra". Viņa kompozīciju klāstā atrodamas arī 10 laicīgas kantātes, ap 100 garīga satura darbu, dažādi instrumentāli ansambļi, 40 skaņdarbi klavesīnam, virkne ērģeļdarbu, vairāk nekā 100 dziesmu, kormūzika un mūzika teātra izrādēm.